Katri svētki ģimenē tika svinēti ar jautrām atrakcijām, sacensībām, kā arī bērnu veidotām teātra un cirka izrādēm. Par to var lasīt mājas lapas sadaļās “Svētki. Tematiskie pasākumi un sacensības” un “Svētki. Priekšnesumi un ludziņas”.

1. Kvākšķīgā varde. Ilgu laiku bērni katru vakaru tika mazgāti lielā plastmasas vannītē. Tiklīdz tajā bija satecējis ūdens, tētis kvākšķināja gumijas vardi. Tas bija signāls, ka laiks iet mazgāties.

2. Ūdens rotaļas. Vannas istabā uz plauktiņa atradās vannā ņemamās gumijas rotaļlietas, grāmatiņas, trauciņi un ūdens pistoles. Bērniem patika, kad ar vannas mantiņām tika rādīts teātris, kura laikā rotaļu dzīvnieciņi leca no vannas malas ūdenī un peldēja, kurš ātrāk. Vēl noteikti vannā bija jābūt putām. Kad putu nebija, vannā iebēru kaltētas rožu ziedlapiņas. 

1. Ēdelīgais ruksītis. Pirms daudziem gadiem virtuvē uz galda atradās apaļīgs gumijas ruksītis. Kad bērni tika baroti, karoti ar ēdienu vispirms devām ruksītim un tikai pēc tam karote nonāca bērna mutē. Pie tam, barojot ruksīti, noteikti bija jāsaka: “Ruksja ņama, ņama!”

2. Ēdiena iemānīšanas pasakas. Kad meita bija pavisam maziņa, centos viņu barot veselīgi, tāpēc ēdienkartē bieži iekļāvu ogas un augļus. Kādu dienu, kad viņa spītīgi atteicās no kārtējās C vitamīna devas kivi veidolā, es liku lietā izdomu un sacerēju pasaku par kivi. Tā kļuva par meitas populārāko ēdiena iemānīšanas pasaku.

Reizēs, kad dēls bērnībā atteicās ēst putru, uz šķīvja sastūmu to kaudzītē un tad ar karoti, kas bija traktora kauss, putrā raku bedri, katru reizi kausa saturu iestūķējot dēla mutē. Kad šī metode vairs nedarbojās, nācās izdomāt pasaku par traktoru. Kamēr dēls to klausījās, tikmēr visu arī apēda.

1. Rūķītis. Kad dēls bija mazs, meita viņam iegalvoja, ka mūsmājās dzīvo mazs rūķītis. Vakaros regulāri zem galda tika nolikts leļļu šķīvītis ar cepuma drupačiņām. Līdzko brālis no rīta cēlās augšā, viņš skrēja raudzīties, vai rūķītis pa nakti cepuma drupačiņas apēdis.

Turpinājums ...