Bērnus vilina noslēpumi un nezināmais, tāpēc katrā jubilejas reizē slēpju dāvanas. Lai meklēšanas prieks būtu lielāks, bērni dāvanas meklē pēc norādēm. Būdami jau pusaudži, manējie pirms jubilejām vēl joprojām atgādina, lai neaizmirstu noslēpt viņu dāvanu.

1. Apmēram 10 gadu garumā, ar vīru uz pārmaiņām (vienu vakaru – es, bet otru – viņš), pirms gulētiešanas bērniem lasījām vai ar bērniem kopīgi skatījāmies grāmatas. To sākām darīt jau tad, kad meita bija apmēram 6-us mēnešus veca.

Turpinājums ...

Katru gadu cenšamies nofilmēt dažu minūšu garas filmiņas ar ģimenes pasākumiem vai interesantām situācijām. Par nofilmētā materiāla apkopošanu un glabāšanu atbildīga mamma. Līdz pat 31. decembrim parasti neviens cits šīs filmiņas nav redzējis. Pirmizrāde notiek Vecgada vakarā, kad mēs visi kopīgi atsvaidzinām atmiņu, skatoties, kas ar mums noticis visa gada garumā. Tas ir ļoti interesants un jautrs pasākums. Šo Vecgada tradīciju aizsākām 2007. gadā.

Īsti vairs neatceros, bet šķiet, ka  2007. gada vasarā, pastaigājoties pa mežu, mums iepatikās viena maza eglīte. Kopš tā laika ik gadu 31. decembrī (gan lietū, gan sniegā – kā nu kuro gadu sanāk) mēs dodamies līdz eglītei, lai to izrotātu. Ja pirmajos gados eglīte bija mazāka par bērniem, tad tagad tā jau pāraugusi tēti.

Pie eglītes dedzinām brīnumsvecītes, šaujam plaukšķenes un sildamies, dzerot karstu tēju.

Turpinājums ...