2004 / janvāris / nr. 82

Janvāra aukstuma stindzinošā elpa spraucas cauri mazākajai apģērba vīlītei. Pat karsti kūpošā tēja nespēj aizdzīt vēsuma sajūtu. Tā vien gribas ietīties lielā šallē, lai justos kā siltā kūniņā. Taču šalle traucē darboties, tā slīd no pleciem un ik pēc mirkļa jāpiekārto. Varbūt šalli pārveidot par vesti? Tā varētu iegūt divus labumus – siltumu un ērtumu.


2003 / decembris / nr. 81

Tā nu ir, ka uz katru Ziemassvētku vai Jaungada balli mēs vēlamies uzšūt jaunu tērpu. Taču tērps ir tikai daļa no kopējā tēla - vēl ir nepieciešamas pieskaņotas rotas, kurpes un somiņa. Ja pirmās divas nosauktās lietas veikalos ir vieglāk atrodamas, tad sameklēt tērpam pieskaņotu somiņu ir daudz grūtāk. Varbūt pašai to uzšūt no pāri palikušā balles tērpa auduma?

 

2003 / novembris / nr. 80

Reiz tēvs Emīlam no pilsētas pārveda cepurīti ar nagu. Kopš tās dienas Emīls nevienu vakaru neapgūlās gultā, nepaņēmis to līdzās. “Es gribu savu nāģen!” viņs brēca, ka skanēja visa Lenneberga.


2009 / marts / nr. 3

Ja bērns pazaudējis vienu pirkstaini, tad otru nemetiet ārā. Pie cimdiņa piešujiet asti, bet uz trešā pirksta uzmauciet no filca uzšūtu dzīvnieciņa galvu. Līdzko cimdiņš tiks uzvilkts rokā, dzīvnieciņš atdzīvosies un varēs kustināt ne tikai galvu, bet arī četras kājiņas. Un teātris varēs sākties ...

 

Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Vecāku priekšstati par bērna nākotni bieži vien atšķiras no bērna priekšstatiem par savu nākotni.