Dizainera būtība

Viss, kas šobrīd skar dizainu, man šķiet svarīgs. Arī filmās dzirdētie citāti – “Labs dizainers ievēro noteikumus. Lielisks dizainers katrā detaļā ieliek kaut ko no sevis.”

Aukstumi

Tika solīts lielākais sals kopš pagājušās ziemas. Termometra stabiņš naktī noslīdēja līdz -12⁰C. Ja salīdzina ar citiem gadiem, tad nekas īpašs, bet tik un tā ļoti ceru, ka aukstāk vairs nebūs.

Maģiskā pupa

Jau sen pamanīju dēla zaļos pirkstiņus, jo visas sēklas, ko viņš pa kluso iestūķēja puķpoda zemē, izauga.

Šajos Ziemassvētkos veikalā “Tiger” nopirku skārda bundžiņu ar maģisko pupu. Kā vēstīja zīmējums uz bundžiņas, septiņu dienu laikā bija jāizaug pupai ar sirsniņas attēlu uz tās.

Mūsu pupa mocījās ilgi, jo katrs, kas gāja uz virtuvi, ar pirkstu to pabakstīja, lai pārliecinātos, vai beidzot saknes nav sākušas augt. Vienu brīdi jau izskatījās, ka pārcentāmies ar laistīšanu, - pupa sataisījās uz pūšanu. Tajā dienā dēls izvilka pupu laukā no zemes, izpētīja un atkal iesprauda atpakaļ bundžiņā, pārmetoši man teikdams, ka Ziemassvētkos viņam uzdāvināju sapuvušu dāvanu.

Apmēram pēc nedēļas virs zemes parādījās kāds cerīgs asns. Kā vēlāk noskaidrojās - saknes. Acīmredzot dēls pupu zemē bija ielicis otrādāk.

Šorīt ar pupu kaut kas notika, jo tā sāka augt. Ātri. Gluži kā pasakā par garo pupu.

Filma

Jaunās filmas “Nameja gredzens” treileris vieš cerības, ka tā būs labas raudzes filma. Ar nepacietību gaidu, kad varēšu noskatīties, jo šodien jau pirmizrāde.

Špikeris

Vakar dēls uzrakstīja špikeri, un tā kā bija ļoti vēls, teica, ka pamācīsies šodien garajā pusdienu starpbrīdī.

Kad viņš atbrauca no skolas, jautāju: “Vai kontroldarbā špikoji?”

Dēls atbildēja: “Nē, jo špikeris iekrita zupā. Negribējās rakstīt jaunu.”

Prēmijas

To, ka atšķirīgu nozaru speciālisti, kaut arī atbildība un citreiz pat darba apjoms tiem līdzīgi, mūsu valstī tiek novērtēti atšķirīgi, kārtējo reizi izbaudīju uz savas ādas. Ziemassvētkos vīrs – programmētājs - saņēma prēmiju divu algu apmērā, kas skaitliski sastāvēja no četriem cipariem. Un es kā skolotāja arī saņēmu prēmiju. Tikai tā sastāvēja no diviem cipariem. Konkrētāk – 50 eiro (pirms nodokļu nomaksas).

Pārgalvība

Ap pulksten 15-iem posmā starp Saulkalni un Salaspili, kur automašīnas traucas ar ātrumu 90 km/h un abās ceļa pusēs plešas sniegoti lauki, pa šosejas nomali, viens otru grūstīdami, gāja divi apmēram 14 gadus veci puišeļi. Kad braucu garām, viņi ākstoties izskrēja uz pirmās braukšanas joslas. Nolēmu apstāties un pavaicāt, vai nevajag aizvest līdz Salaspilij. Līdzko apstājos, puiši nobijās un ieskrēja sniegotajā grāvī. Vismaz viens labums – vecāki iemācījuši, ka svešās mašīnās sēsties nedrīkst. Bet toties aizmirsuši iemācīt, ka ātrgaitas šoseja nav pastaigu vieta.

Slēpotāja

Tumsai iestājoties, izvilku no pagraba vecās koka slēpes un atklāju slēpošanas sezonu. Naski vicinot nūjas, ieslīdēju izgaismotajā mežā. Apmēram pēc simts metriem par savu esamību sāka atgādināt roku muskuļi. Kāda tomēr tizla esmu palikusi, visu ziemu nosēžot viesistabas dīvānā.

Atpūtas laiks

Var uzskatīt, ka sesija beigusies. Kārtīgi atpūtīšos, jo mācības atsāksies tikai februārī.

Kā iemācīt mīlēt?

Mīlestība ir kā vējš. To nevar redzēt, to var tikai just. Bet kā mīlestību likt sajust tādam, kam sirdi apņēmusi bieza ledus kārta, pret kuru mīlestības vējš ir bezspēcīgs?