Šoreiz veiksme neuzspīdēja

Dēls Rīgā kārtoja autoskolas braukšanas eksāmenu. Negāja tik labi, kā gribētos. Beidzot būs sapratis, ka braukšana ar mašīnu datorspēlē atšķiras no braukšanas ar mašīnu reālā satiksmē.

Čaka ielas velojosla

Šorīt uz jaunā Čak-Marijas ielas asfalta tika sazīmētas velojoslas, tādā veidā sašaurinot ceļu auto transportam no divām uz vienu joslu. Paredzu, ka īpaši labi sastrēgumi veidosies pirms Elizabetes ielas pagrieziena, kad ne tikai trolejbuss (11., 18., 23.), bet arī mašīnas vēlēsies pagriezties pa kreisi. Vairs nebūs pirmā josla, pa kuru šie transportlīdzekļi tika apbraukti. Tagad visi stāvēs garā rindā un gaidīs, kamēr pie zaļās gaismas izgriezīsies tikai dažas automašīnas.

Vienādās darba dienas

Visas nedēļas dienas vienādas. Grūti, strādājot mājās, norobežoties no darba, ja esi pedante un nevēlies e-klases pastā vēstuļu sastrēgumu. Tā no pirmdienas līdz svētdienai, bet tad atkal no gala.

Skolotājas audzinošā pamācība

Attālinātās mācīšanās laikā, kad skolotājas audzinošo pamācību nav iespējams pielietot klasē esošajiem skolēniem, iznesu to uz ielas. Vienam puišelim aizrādīju, ka esot zemē nometis papīru, bet kādam citam ieteicu, lai aizsien atraisījušos kurpju auklu, citādi uzkāps virsū un pakritīs.

Grūtais pasākums

Piekritīsiet, ka dāvanu meklēšana un pirkšana ir sasodīti grūts pasākums, kas mēdz beigties arī bez rezultātiem. Piemēram, kā šodien.

Jubileja

Vīram - 50. Nemaz neticas, ja šis spēcīgais vīrietis ir tas pats 21-u gadu vecais puisis, ko iepazinu tālajos deviņdesmitajos.

Apmierinājums pēc labi padarīta darba

Amats rokā. Šodien abi ar vīru meitas dzīvoklī ielikām jaunas durvis vannas telpā. Tagad no visiem tālākajiem remontdarbiem vislielāko nedrošību vairs rada tikai flīžu likšana, jo to nekad es neesmu darījusi.

Nakts atpūta pēdiņās

Pulksten 5.30 no rīta beidzu labot pēdējo skolēna darbu, kurā 7.-tās klases puisis man novēlēja jauki pavadīt svētdienas vakaru. Pateicos viņam, bet pie sevis nodomāju: "Jauki gan pavadīju svētdienas vakaru un nakti – 10 stundas не отходя от кассы (tulkojot no krievu valodas - neatejot no kases) laboju skolēnu darbus."

Tikai acis

Sajutos it kā būtu tērpusies parandžā. Ziemas drēbes ar cimdiem un cepuri, pluss sejas maska. No visas manis  bija redzamas vien acis.

Katrs darīsim savu darbu (1)

Kad katru dienu, ieskaitot brīvdienas, pavadi pie datora ilgāk par 8-ām stundām, vērtējot skolēnu darbus un katram rakstot komentārus, tad pilnīgi saprotams, ka kļūsti nikna uz māmiņām, kas e-klases vēstules piebārsta ar pārmetumiem un pamācībām. Vienai tādai atļāvos vēstules beigās atbildēt – “Uzskatu, ka Jūsu pārmetumiem nav pamata, jo, cik noprotu, Jūs neesat vizuālās mākslas speciāliste ar pedagoģisko izglītību. Katrs darīsim savu darbu.”

Katrs darīsim savu darbu (2)

Vakardienas piekasīgā māmiņa nerimās. Laikam dziļi sirdī iecirtās mans uzrakstītais, ka katrs darīsim savu darbu. Atkal e-klasē atsūtīja veselu palagu ar pārmetumiem un aizrādījumiem, jo, redz, tomēr viņas profesija esot saistīta ar mākslu un pedagoģiju, tāpēc viņa esot “…pietiekoši kompetenta diskutēt par šo jautājumu…”.

Mazs fragmentiņš no mātes vēstules – “Vēršu jūsu uzmanību, ka pedagoga pienākums ir ne tikai nodrošināt ar uzdevumu, īsu darba aprakstu, bet arī „izskaidrot, bērna neizprasto, mācību saturu, radītu skolēnam motivāciju mācīties ...”, kas dotajā situācijā netika izdarīts. Bērns nesaņēma saprotamā, motivējošā komunikācijas formā paskaidrojumu, par izpildīta darba nepilnībām, kas ietekmēja izlikto vērtējumu.”

Atbildēju diezgan ironiski – “…varbūt turpmāk Jūs pati varētu vērtēt savas meitas darbus. Tādā veidā man tiktu atvieglota sarakste ar 400 skolēniem. Vismaz viena sarakste atkristu.”