Pierādījums sev un bērniem

Par maģistra darbu saņēmu 10. It kā būtu jāpriecājas, bet, braucot mājup, acīs sariesās asaras. Apzinājos, ka beidzies mans trīs gadus ilgušais ceļš, lai pierādītu sev un arī saviem bērniem, ka neesmu nemaz tik nederīga. Iekšējā balss atgādināja meitas (toreiz viņai bija 15) teikto, ka es dzīvē neko neesmu sasniegusi. Savā izkropļotajā pusaudža uztverē meita sasniegumus nolika vienā svaru kausā ar mantisko bagātību. Tas ļoti sāpēja, jo visu savu laiku, ko gadiem ilgi varēju veltīt karjerai un naudas pelnīšanai, es veltīju bērniem. Un arī tas ir liels sasniegums – ziedošanās.


Gatavošanās rītdienai

Vakarpusē vairākas reizes pati sev uzstājos ar maģistra darba aizstāvēšanas runu. Rīt svarīgā diena. Īpaši nestresoju, jo manā skatījumā vērtējumam nav nozīmes. Esmu izdarījusi maksimāli to, ko varēju. Protams, ka labāk justos, ja vērtējums būtu pēc iespējas augstāks, bet apmierinās jebkāds.


Lasāmdiena

Lielāko dienas daļu pavadīju lasot (vērtējums šeit). Vēlējos saprast, ar ko grāmata ir tik vērtīga, ka 2000. gadā saņēmusi Nīderlandes literatūras balvu kā gada labākais romāns. Vai tikai tāpēc, ka skarta kutelīga tēma par seksuālajām minoritātēm? Taču sižets ir pilnīgais čau.

Ja grāmata pārizdota latviešu valodā ar domu, lai veicinātu izpratni par dažādību, tad teikšu, ka mūsdienu jaunatne (vismaz tie, kas mācās vai dzīvo Rīgā) šo faktu pieņēmuši jau sen. Piemēram, manas meitas klasē (viņa pirms 3 gadiem pabeidza vienu no Rīgas vadošajām centra skolām) mācījās meitene, kas 18 gados uzsāka dzimuma maiņu un skolu pabeidza kā puisis ar oficiāli reģistrētu puiša vārdu. Klases biedri pret viņu izturējās ļoti toleranti.


23. jūnijs, otrdiena25.06.2020.

Visa laba Jāņu zāle

Nolēmu šogad pasaudzēt ozoliņus, galda vietas dekorēšanā izmantojot piemājas dīķī augošās kalmes un pļavas augus.


Vientuļās mātes

Lasot grāmatu par Montesori pedagoģijas metodēm (skatīt šeit), uzdūros interesantam faktam, proti, kad Marija Montesori gaidīja bērnu, viņu pameta dzīvesbiedrs. Sabiedrības un ģimenes, īpaši mātes spiediena dēļ, viņa savu bērnu atdeva audžuģimenei. Tikai pēc mātes nāves Marija paņēma nu jau 14 gadu vecumu sasniegušo puisi pie sevis. Vai nešķiet dīvaini – propagandēt audzināšanas un mācīšanas metodes, kaut pati nav audzinājusi savu bērnu.

Lasot par šo ne tik gaimojošo Marijas dzīves faktu, atcerējos, ka līdzīgā situācijā bija iekūlusies arī mana mīļākā bērnu rakstniece Astrida Lindgrēne (tas aprakstīts Mudītes Treimanes grāmatā “Astridas Lindgrēnes darbi un nedarbi”). 19 gadu vecumā viņa kļuva par vientuļo māti, tāpēc dēlu Larsu (sauktu arī par Lasi), uz trim gadiem, kamēr pabeidza mācības un sameklēja darbu, nācās atdot audžuvecākiem. Kā Astrida vēlāk izteikusies, skandāls Vimmerbijā, kur dzīvoja viņas vecāki, esot bijis lielāks nekā tad, kad šai vietai tika atņemtas pilsētas tiesības. Tik aizspriedumaini tika uztvertas vientuļās mātes.

 

Sadalītās brīvdienas

Valstī noteikta oficiāla brīvdiena, kas atstrādāta iepriekšējā sestdienā, taču meitai RSU Medicīnas fakultātē tieši šodien pulksten 15.00 bija paredzēts eksāmens. Līdz ar to piecu brīvdienu vietā, ko varējām pavadīt laukos, mūsu ģimenei atvēlētas tikai divas.

 

Teic, kur zeme skaistākā, - tur, kur smilgas zied…*

* Alfrēda Krūkļa vārdi, Raimonda Paula mūzika. Dziesma no filmas “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”.


Kā bērnībā

Lasīju meža zemenes un vienu mirkli likās, ka laika mašīna mani atgriezusi bērnībā. Augu smarža, pļavas plašums, zilas debesis un brīvība - īsta laimes un bezrūpības sajūta. Vēl sev nosolījos, ka Jāņos, aizbraucot uz Latgales laukiem, noteikti nogulšos zālē un skatīšos debesīs uz lidojošajiem putniem.


Pieaugušo atbildība

Ceļa posmā starp Skrīveriem un Lielvārdi notika trīs mašīnu sadursme. Meita ar draudzeni bija piebraukušas dažas minūtes pēc avārijas, kad ceļu jau norobežoja mediķi, ugunsdzēsēji un policija. Vakarā uzzinājām, ka negadījumā miris bērns.

Vai mēs – pieaugušie – maz apzināmies, cik mūsu bērni ik dienu ir atkarīgi no mūsu neuzmanības, bezatbildības, stulbuma un bezdarbības.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.



pārdomas 

 

Katrs darīsim savu darbu un nebāzīsimies ar pārmetumiem citā profesijā, ko nepārzinām.