Mana dienasgrāmata 2020

Beigu sākums

Šodien beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtas situācija. Sapratu, ka šie trīs mēneši manu ikdienas dzīvi nav sevišķi izmainījuši, kā tiek klāstīts medijos, ka pēc Covid-19 nekas vairs nebūs tā kā agrāk.


Pārblīvētā Rīga

Nezinu, vai tas tāpēc, ka sen nebiju braukusi pa Rīgu, vai arī tāpēc, ka vakar beidzās ārkārtas situācija, bet šodien Rīga šķita pārblīvēta ar braucējiem. Lietus gāza, un visi kaut kur stresaini traucās.

 

Nepabeigtības sajūta

Kaut arī apzinos, ka vērtējumam nepiešķiru lielu nozīmi, tomēr iekšēji kaut kas mani visu dienu urdīja attiecībā par maģistra darba vizuālo pusi. Īsti neapmierināja ar tintes printeri izdrukāto materiālu kvalitāte. Arī Stila grāmatas koncepcija pēkšņi sāka likties pliekana un garlaicīga. Varbūt tās ir pirmsaizstāvēšanas drudža pirmās vēstis?

Vīrs teica, ka tas tāpēc, ka esmu perfekcioniste, kas vienmēr visu grib uz 100%, bet, ja neizdodas, tad sāk sevi šaustīt.


Kā nomest 5 kg?

Cenšos katru dienu izbraukt ar riteni vai nostaigāt kādu lielāku loku. Ēdu viennozīmīgi mazāk nekā aukstajos mēnešos, taču svara izmaiņas nejūtu.


Likteņa programma

Katram liktenis kaut ko jau pirms dzimšanas ieprogrammējis. Mana programma skan aptuveni šādi – strādā cik gribi, bet bagāta (naudas nozīmē) tik un tā nekļūsi. Tādi kā es droši vien arī izdomājuši sev par mierinājumu teicienu, ka dzīvē galvenais nav bagātība.


Purva gaisotnē

Izstaigāju taku, no kuras paveras skats uz Kangaru ezeru un Lielkangaru purvu. Andreja Pumpura eposā “Lāčplēsis” Lielajos Kangaros dzīvo tautas nodevējs Kangars.

Skats uz Kangaru ezeru no skatu torņa.

 

Skats, ejot pa taku. Ar baltiem ziediem zied purva vaivariņi.


Nezināmā pievarēšana

Cilvēka dabā bīties un izvairīties no nezināmā. Kas bijību pārvar, tas, gluži kā datorspēlē, pāriet uz nākamo līmeni.


Pie atvērtām durvīm

Aizvedu uz augstskolu atrādīt komisijai visas septiņas planšetes, maģistra darbu un Stila grāmatu. Esmu pielaista pie aizstāvēšanas. Sajūta, it kā būtu piegājusi pie atvērtām durvīm, un man atlicis vien pārkāpt pāri slieksnim.

 

Meža zemenīte

Pirmā meža zemenīte. Atņēmu to kukainim, kas našķojās pirms manis.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Vecāku priekšstati par bērna nākotni bieži vien atšķiras no bērna priekšstatiem par savu nākotni.