Mana dienasgrāmata 2020

Visa diena pie datora

Ārā pamatīga svelme, tāpēc visu dienu pavadīju mājās, gatavojot rakstus jaunajai zirņa sadaļai Spēles.


Beidzot pamodās

No 7-tās klases skolēna mātes saņēmu vēstuli, kurā viņa lūdz man izskaidrot, kāpēc dēlam gadā ir 7, ja 1. semestrī bija 7 un 2. semestrī – 8, jo esot, redz, notikusi pozitīva dinamika.

Vai nav tā kā nedaudz par vēlu jautāt par gada vērtējumu 18. jūnijā? Atbildēju, - ja gada vidējais vērtējums ir 7.36, tad 8 nekādi nesanāk.

 

Meža veltes

Braucot ar riteni uz mežu, paķēru līdzi kārbiņu meža zemenēm. Nebija veltīgi.


Patīkama ziņa

Saņēmu sava maģistra darba recenziju. Vērtējums – 10. Redzēs, kā pēc dažām dienām ies aizstāvēšanā.


Pieaugušo atbildība

Ceļa posmā starp Skrīveriem un Lielvārdi notika trīs mašīnu sadursme. Meita ar draudzeni bija piebraukušas dažas minūtes pēc avārijas, kad ceļu jau norobežoja mediķi, ugunsdzēsēji un policija. Vakarā uzzinājām, ka negadījumā miris bērns.

Vai mēs – pieaugušie – maz apzināmies, cik mūsu bērni ik dienu ir atkarīgi no mūsu neuzmanības, bezatbildības, stulbuma un bezdarbības.


Kā bērnībā

Lasīju meža zemenes un vienu mirkli likās, ka laika mašīna mani atgriezusi bērnībā. Augu smarža, pļavas plašums, zilas debesis un brīvība - īsta laimes un bezrūpības sajūta. Vēl sev nosolījos, ka Jāņos, aizbraucot uz Latgales laukiem, noteikti nogulšos zālē un skatīšos debesīs uz lidojošajiem putniem.


Vientuļās mātes

Lasot grāmatu par Montesori pedagoģijas metodēm (skatīt šeit), uzdūros interesantam faktam, proti, kad Marija Montesori gaidīja bērnu, viņu pameta dzīvesbiedrs. Sabiedrības un ģimenes, īpaši mātes spiediena dēļ, viņa savu bērnu atdeva audžuģimenei. Tikai pēc mātes nāves Marija paņēma nu jau 14 gadu vecumu sasniegušo puisi pie sevis. Vai nešķiet dīvaini – propagandēt audzināšanas un mācīšanas metodes, kaut pati nav audzinājusi savu bērnu.

Lasot par šo ne tik gaimojošo Marijas dzīves faktu, atcerējos, ka līdzīgā situācijā bija iekūlusies arī mana mīļākā bērnu rakstniece Astrida Lindgrēne (tas aprakstīts Mudītes Treimanes grāmatā “Astridas Lindgrēnes darbi un nedarbi”). 19 gadu vecumā viņa kļuva par vientuļo māti, tāpēc dēlu Larsu (sauktu arī par Lasi), uz trim gadiem, kamēr pabeidza mācības un sameklēja darbu, nācās atdot audžuvecākiem. Kā Astrida vēlāk izteikusies, skandāls Vimmerbijā, kur dzīvoja viņas vecāki, esot bijis lielāks nekā tad, kad šai vietai tika atņemtas pilsētas tiesības. Tik aizspriedumaini tika uztvertas vientuļās mātes.

 

Sadalītās brīvdienas

Valstī noteikta oficiāla brīvdiena, kas atstrādāta iepriekšējā sestdienā, taču meitai RSU Medicīnas fakultātē tieši šodien pulksten 15.00 bija paredzēts eksāmens. Līdz ar to piecu brīvdienu vietā, ko varējām pavadīt laukos, mūsu ģimenei atvēlētas tikai divas.

 

Teic, kur zeme skaistākā, - tur, kur smilgas zied…*

* Alfrēda Krūkļa vārdi, Raimonda Paula mūzika. Dziesma no filmas “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”.


Visa laba Jāņu zāle

Nolēmu šogad pasaudzēt ozoliņus, galda vietas dekorēšanā izmantojot piemājas dīķī augošās kalmes un pļavas augus.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Vecāku priekšstati par bērna nākotni bieži vien atšķiras no bērna priekšstatiem par savu nākotni.