Mana dienasgrāmata 2021

10. decembris, piektdiena

11.12.2021.

Smiekli pagarina dzīvi un izdaiļo ikdienu

Labojot tālmācības skolēnu iesūtītos mājas darbus, par uzrakstītajiem komentāriem gadās arī pasmieties. Labi, ka tādā veidā tieku izrauta no vairāku stundu garas, rutinizētas darbošanās.

 

Spēles noslēdzošais posms

Pieliku pēdējo punktu jaunās spēles “ES UN FIGŪRAS” izgatavošanas procesam. Šoreiz spēli ne tikai izdomāju un dizainēju, bet pati arī izgatavoju (skatīties šeit).


Pati pirmā rīta ziņa

Vēlmi sestdienas rītā pagulēt tik ilgi, cik vēlos, pirms pulksten 8-iem iztraucēja meitas zvans. Viņai slimnīcā esot uzlikts ģipsis, jo salauzusi labās kājas pirkstu kaulu (falangu). Pats muļķīgākais, ka salauza, nevis pakrītot uz slidena ceļa, slēpojot vai citādi sportojot, bet draugiem dzīvoklī rādot kreizī dejas soli un atsitot pēdu pret galda stūri. Labi, ka šajās 4-6 nedēļās, kamēr kāja būs saģipsēta, eksāmeni noritēs attālināti un augstskolā būs brīvlaiks.

 

Lietus

Milzīgo sniega segu pamazām noplacināja lietus. Ārā negāju, jo, kā dēls teica, gājēju ceļi esot ļoti slideni. Galvenais, lai mājās nebūtu divi saģipsētie.


Dzīvokļu izīrētāju ķeršana

Netiekot galā ar ēnas ekonomiku, VIDs nu ķēries klāt “mazajiem”. Meita saņēma vēstuli, ka viņai piederot īpašums, kurā nav deklarējies neviens ģimenes loceklis, tāpēc VIDam rodas pamatotas aizdomas, ka viņa dzīvokli izīrē.

Bet deklarējies tur nav neviens, jo jau vairāk kā gadu dēļ kovida remonts neiet uz priekšu tik ātri, kā bija ieplānots sākumā. Un jādeklarējas jau tur, kur patstāvīgi dzīvo. Starp remonta piederumiem un būvgružu maisiem jau nedzīvosi.

Ja reiz VIDs piekasās, nācās deklarēties. Tikai nesaprotu, kāda jēga šai valstiski noteiktajai deklarēšanās sistēmai, ja piedeklarējies vienā vietā, bet patiesībā dzīvo citur.


Tumsas ietekme

Pa dienu to tik vien izdarīju, kā aizbraucu uz Rīgu pie zobārsta. Piekusu tik ļoti, it kā visu dienu būtu pavadījusi darbā.


Nobružātie Rīgas stabiņi

Braucot pa Rīgu ievēroju, ka dažus mēnešus atpakaļ uzstādītie stabiņi, kas norobežo riteņbraucēju un gājēju ceļus, izskatās pavisam nobružāti. Iespējams, ka, šķūrējot no auto ceļa sniegu, traktori tos pamatīgi apskādējuši. Gandrīz katram stabiņam daļēji noplēsts atstarojošais elements.

 

Nelaimes gadījuma apdrošināšana

No apdrošinātājiem atnāca īsziņa, ka par meitas salauzto pēdu tiek izmaksāti 20 eiro. Smieklīga summa. Tad jau nav jēga apdrošināties, ja tiek izmaksāti tādi graši. Par tādu summu pat divus kruķus nav iespējams nopirkt.


Mans slepenais draudziņš

Mulsinoši dārgas dāvanas katru dienu tiek ieliktas manā Ziemassvētku zābaciņā. Neesmu radusi, ka tā lutina. Šodien kā pateicību savam slepenajam draudziņam sagatavoju atbildes dāvanu.

P.S. Pirms nedēļas skolotāju istabā tika pakārta virtene ar sarkaniem auduma zābaciņiem. Katrs skolotājs izlozēja, kuram kolēģim līdz Ziemassvētkiem zābaciņā liks dāvaniņas.


Supervīzija

Piedalījos supervīzijā, līdz pat tās sākumam nemaz nezinot, kas īsti ir supervīzija. Manā izpratnē “super” asociējās ar kaut ko lielisku, bet “vīzija” - ar iztēlē projicētu nākotnes notikumu. Patiesībā supervīzija ir konsultatīvs atbalsts ar profesionālo darbību saistītos jautājumos.

Supervīzijā liela daļa laika tika tērēta uz sevis analizēšanu un dažādu jautājumu apspriešanu grupās. Piemēram, kas man šī semestra laikā izdevies; kur es iegūstu vai zaudēju resursus; kā es plānoju savu laiku; kāpēc izvēlējos skolotājas profesiju u.tml. Esmu pietiekami pieaugusi un pieredzējusi, lai pašanalizētu sevi un savu rīcību, atbildot uz šāda veida jautājumiem savā prātā, nevis kolektīvi kāda lektora vadībā.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Vecāku priekšstati par bērna nākotni bieži vien atšķiras no bērna priekšstatiem par savu nākotni.