Cīņa ar acīm

Vakar noskatījos skolā uzņemto televīzijas interviju. Nieka minūte, bet tā atklāja manu vislielāko sāpi – nogurumu un piepampušu vecumu acīs. Meita mierināja, ka dzīvē tā neizskatoties. Operators esot izvēlējies neveiksmīgu sejas rakursu un gaismas krišanas virzienu. Mani tas nepārliecināja. Drogās nopirku trīs dažādus acu tūsku mazinošus spilventiņu komplektus. Muļķa mierinājums.

Jaunās nedēļas sākums

Neesmu vēl aizgājusi uz darbu, bet jau gribas būt mājās.

Pārdomas pēc tiešsaistes domnīcas*

Mūsdienās radīt kaut ko tik oriģinālu, kas nekur un nekad pasaulē iepriekš nav bijis, – maza iespēja. Lielākoties jaunās idejas dzimst, iespaidojoties no kaut kā jau iepriekš redzēta, dzirdēta vai sajusta. Agrāk jaunrades process prasīja ilgu pārdomu laiku, izsverot visus par un pret, taču tagad – uzrakstot datorā vien pāris norāžu, mākslīgais intelekts uzģenerēs jaunradi pāris sekundēs. Visi piekritīs, ka laiks ir svarīgs faktors, tāpēc labi, ka tas tiek taupīts, bet kā ar smadzenēm? Vai mēs tās nenotrulināsim? Un kā būs ar autortiesībām? Vai mākslīgā intelekta laikmetā tāds termins kā autors vēl eksistēs?

*Piedalījos Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja organizētajā tiešsaistes domnīcā “Mākslīgais intelekts + dizains”, kuru vadīja Oskars Cirsis.

Kā tirgus sieva

Rīgā izstaigāju vairākus veikalus, lai nopirktu rotājumus mūsu klases telpai. Vakarā, ielikusi visu mantību milzīgā maisā, aizgādāju to līdz skolai. Saimnieks kā vienmēr par mani iesmēja, jo arī ikdienā uz skolu eju, apkrāvusies vairākām tašām kā tirgus sieva.

Saldenā garša (1.)

Jau otro dienu mutē šķebinoši saldena garša. Ēdiens un ūdens uz neilgu laiku to mazina. Pēc tam garša atgriežas.

Internetā uzgāju, ka saldo garšu mutē var izraisīt augsts glikozes līmenis, un tā var būt viena no cukura diabēta pazīmēm. Negribētos ticēt, jo cukuru ikdienā nelietoju. Vienīgais - ēdot augļus vai saldumus.

Vēl saldo garšu var izraisīt deguna dobuma iekaisums, kad vīrusu vai baktēriju ietekmē mainās garšas sajūtas, jo tiek traucēta receptoru darbība. Tas gan varētu būt, jo pirms dažām dienām noķēru vīrusu. Varbūt pat kovidu. Nezinu, jo testu netaisīju.

Vēl salda garša rodas vielmaiņas traucējumu dēļ (nepietiekams uzturs vai pārēšanās). Šis jau ir ticamāk, jo skolā ēst aiziet nav laika, tāpēc pusdienas ieturu, kad pārnāku mājās – ap pulksten 17. Un tad es ēdu, ēdu, ēdu, kamēr pārēdos.

Aizgāju nodot visas iespējamās analīzes – glikozes, aknu, vairogdziedzera un vēl visādas citādas, kādas meita atsūtīja whatsapp. Šādos jautājumos pie ģimenes ārstes varu vairs neiet, jo uzticos savai personīgajai dakterītei.

Saldenā garša (2.)

Atnāca analīžu rezultāti. Visi rādītāji normā. Tas ir labi. Bet jautājums paliek atklāts, – kas tad īsti izraisa to šķebinoši saldeno garšu mutē?

Ziemassvētku noskaņa skolā

Ar baltu krīta marķieri apzīmētie logi skolu padarījuši par Ziemassvētku izstāžu zāli.

Aiz laba prāta

Pie kāpņu telpas ārdurvīm, domājot par klibojošo kaimiņieni, kas varētu paslīdēt, ar lāpstu skaldīju nost ledus kārtu. Garām gāja cits kaimiņš, kas, izbrīnījies par manu darbošanos, pajautāja: “Kāpēc tu dari sētnieces darbu? Vai tev brīvdienā nav citu ko darīt?” Samulsu. Sapratu, ka nav jēga skaidrot, ka to daru citu labā. Droši vien viņš nesaprastu, tāpēc skaļi pateicu: “Daru to priekš sevis. Skaldu nost ledu, lai es nepakristu.”

Vēl joprojām liela sabiedrības daļa uzskata, ka vidi mums apkārt veido tikai tie, kuriem par šo darbu maksā. Viņiem neieskaidrosi, ka citu labā var kaut ko izdarīt tāpat vien – aiz laba prāta.