Mana dienasgrāmata 2023

Pārdomas pirms centralizēto eksāmenu labošanas

Gatavojos rītdienas centralizētā eksāmena vērtēšanai, izpētot Valsts izglītības satura centra piedāvātos vērtēšanas kritērijus. Secināju, ka dizaina un tehnoloģijas eksāmenā zināšanas tika prasītas tādos jautājumos (piemēram, par testēšanas veidiem), kuri latviešu valodā izdotajā mācību materiālā nemaz nav atrodami.


12. jūnijs, pirmdiena

20.06.2023.

Ar vilcienu

Šī nedēļa veltīta (precīzāk – norakstīta) centralizētā eksāmena vērtēšanai. Lai nenāktos stāvēt “korķos” (dēļ Rail Baltica būvniecības) un paralēli vēl uztraukties, kur pēc iespējas izdevīgāk uz visu dienu atstāt mašīnu, kamēr pati atrodos Vecrīgā, izvēlējos braukt ar vilcienu. Piecas dienas pēc kārtas uz Rīgu ar vilcienu – tas nav pieredzēts pēdējo 25-u gadu laikā, jo nekad iepriekš neesmu atteikusies no auto priekšrocībām uz privātumu un neatkarību.

Izkāpjot no vilciena un pie tam ar milzu mugursomu, sajutos kā studente. 30 gadi atkrita atpakaļ kā nebijuši. Mani pārņēma tāds vieglums. Biju pat gatava atpakaļceļā skriet uz vilcienu, lai paspētu uz laika ziņā ātrāko. Atturēja vien tas, ka ārēji neesmu vairs tik jauna kā iekšēji tajā brīdī jutos. Nostrādāja “vecuma” bremzes – kā tas no malas izskatīsies.

Braucot vilcienā ir viens liels pluss – 40 minūtes varu nodoties grāmatas lasīšanai. Toties tracina tas, ka cilvēki neiebilst, ja viņiem līdzās uz perona kāds maitā gaisu smēķējot. Aizrādīju, bet pārējie klusēja.

 

Viņai

Vienmēr vainīgs kāds cits ne tu. Un atvainoties neesi iemācīta.


Nepārtrauktais darbs

Centralizēto eksāmenu darbus laboju no pulksten 9:00 līdz 19:00 (10 stundas pēc kārtas). Bez pusdienlaika un bez tualetes apmeklējuma. Kā rūpnīcā pie konveijera, kuru nav iespējams apstādināt.


Kādi jautājumi, tādas atbildes

Jau trešo dienu urbos cauri skolēnu rokrakstiem, mēģinot izprast rakstītā jēgu. Šausminājos par sastādītajiem mācību priekšmeta dizains un tehnoloģijas eksāmena jautājumiem. Klusībā sevi mierināju – cik stulbi jautājumi, tik stulbas atbildes.

Kopumā eksāmenu varētu raksturot ar kāda skolēna citātu. Tā bija atbilde uz pašu pēdējo jautājumu – “Norādi trīs lietas, ko tu mainītu savā idejā, lai to uzlabotu un tā iekļautos universālā dizaina principos.” Atbilde – radošuma kalngals. Skan kā no nākotnes politiķa mutes. “1) Izveidot kaut ko tādu, kas nav nekur citur un šī valsts ar to būtu unikāla. 2) Izveidot kaut ko oriģinālu uz to, kas ir mums un nav citiem, vai kas ir citiem, bet nav mums. 3) Interesantāku ideju, jo interesantas idejas padara visu labāku.”

 

 

Atslodzei

Lai izvēdinātu galvu, kas visas dienas garumā piedzīta ar drazu un muļķībām, vakarpusē aizbraucu ravēt puķes.


Centralizēto eksāmenu klusais telefons

Eksāmenu labošanas murgs turpinājās.

Kāda aizvainota ierēdne par to, ka vakar pateicām, ka eksāmena jautājumi sastādīti tā, ka jauc skolēniem galvu, sāka taisnoties. Izrādās, - Valsts izglītības satura centrā, gatavojot centralizētos eksāmenus, netiek ievērota atgriezeniskā saite. Šīs pašas iestādes īstenotais projekts Skola 2030 skolotājiem pieprasa mācību procesā izmantot atgriezenisko saiti, taču paši to nepielieto. Tūlīt izskaidrošu.

Eksāmena jautājumus sagatavo kaut kāda persona. Nosaukšu to par nr.1. Pēc tam šī eksāmena jautājumus pārbauda kaut kāda komisija. Pēc tam vēl kaut kas pārbauda. Pēc tam to tekstu lasa redaktors. Un visbeidzot visu noformē maketētājs. Kad pajautāju, vai personai nr.1 tiek iedots gala rezultāts, lai tā pārbaudītu, vai viss ir pareizi, atbilde mani diez kāpēc nepārsteidza: “Nē, jo tad nav iespējas uzzināt, kurā ķēdes posmā bijusi informācijas noplūde.” Tā nu tiek spēlēts klusais telefons, kas saucas - centralizētais eksāmens.


Kopsavilkums

Pirms braukšanas uz Rīgu uzkāpu uz svariem. Pa četrām intensīvām centralizēto eksāmenu labošanas dienām esmu novājējusi. Vismaz kaut kāds labums.

Vīram piekodināju: “Ja man nākamajā gadā piedāvās labot centralizēto eksāmenu darbus un es sākšu svārstīties, atgādini, ka esmu tev teikusi, - nekādā gadījumā.”

 

Kas izriet no runāšanas?

Ir cilvēki, kuri runā un dara, bet ir arī cilvēki, kuri runā, lai izskatītos gudri.

 

Izrotātais vilciens

Patīkami pārsteigta jutos, ieraugot izrotātu vilciena vagonu. Uz visiem logiem ziedi, bet vagona abos galos - tauriņi. Pavisam citāda noskaņa. Mājīgāka un mīlīgāka. Šķita, ka cilvēki, kas iekāpa vagonā, kļuva smaidīgāki.

Tauriņu dekors.

 

Vagona logs.

Internetā izlasīju, ka vilciens izrotāts projekta “Ieraugi. Sajūti. Noķer Ziedoni” ietvaros par godu Imantam Ziedonim.


Trijatā

Braucām uz Latgales laukiem. Šoreiz ar meitu. Vairāk kā trīs stundas slēgtā telpā – tā ir laba iespēja ar vecākiem izrunāties.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Vecāku priekšstati par bērna nākotni bieži vien atšķiras no bērna priekšstatiem par savu nākotni.