Pie tēta

Nav diena, kad nedomātu par tevi. Šodien sajutos ļoti noilgojusies, tāpēc aizbraucu ciemos, lai būtu tuvāk un domās ar tevi parunātu. Tu gulēji pilnīgā klusumā, apsedzies ar pirmā sniega seģeni. Notraucu no ziediem sniega kārtu, sniegā iezīmējot sārtu rētas plēsumu.

Mirušos mēs atceramies domās, skatoties fotogrāfijas vai pieskaroties kādai no viņa atstātajām lietām. Taču ik pa laikam rodas nepārvarama vēlme pabūt tai vietā, kur zeme mūs šķīrusi. Tuvumā.

Nemāku

Nemāku vairs izteikties. Nemāku vairs jūtas ietērp vārdos. Nemāku vairs just.

Arī vīrieši raud

Kāpēc vīrieši izvēlas slēpt savas jūtas un raudāt vienatnē?

Garā darbadiena

Šodien skolā bija diena bez atpūtas laika. Kā pulksten 10:30 sākās stundas, tā pulksten 17:00 beidzās. Ne tualetei, ne pusdienām laiks nesanāca. Starpbrīžos tik vien kā paspēju iepriekšējo klašu mācību materiālus novākt un nākamo klašu mācību materiālus salikt. Pēc tam līdz vēlai naktij laboju darbus, jo esmu sev nosolījusies, ka sestdienās un svētdienās neko skolai nedarīšu. Ja nu vienīgi svētdienu vakaros sagatavošos pirmdienai.

Svētku banketā

Vedēji vēlējās nosvinēt savu 50 gadu kāzu jubileju, pulcējot tuvākos radus un draugus. Tā kā mūsdienās svinīgi banketi netiek bieži rīkoti, viņi nolēma šos svētkus izmantot kā iespēju jaunajai paaudzei parādīt, kā šādos pasākumos pieklājas uzvesties. Tāpēc tika sarīkots neliels paraugbankets ar pareizu galda klājumu, galda kartēm, tostiem un cienastu.

Krāsu mainošā līme

Vakar meita izgatavoja Ziemassvētku vainagu, un pa nakti to atstāja mašīnas bagāžniekā. Pats interesantākais, ka aukstumā caurspīdīgā līme bija nokrāsojusies zila. Līdzko vainags tika ienests siltā telpā, līme atkal kļuva caurspīdīga.

Aukstumā caurspīdīgā līme kļuva zila.

Angļu valoda

Izskatās, ka angļu valodas apguvē Duolingo nespēj mani glābt. Nolēmu pielietot citu pieeju - esmu pasākusi angļu valodā, bet ar latviešu subtitriem, skatīties seriālu “Draugi”. Cenšos izlasīto arī saklausīt.

Problēma atrisinājās

Pirms pāris dienām, kad naktī uzsita aukstumi un uzsniga sniegs, vecais opelītis pārstāja “elpot”. Samierinājos, ka tā arī bez dvašas un bez ziemas riepām nāksies tam stāvēt un rūsēt stāvlaukumā līdz pat 1. martam. Šonedēļ par laimi temperatūra pakāpās virs nulles. Aizgāju iedarbināt cerībā, ka būs atguvies. Nekā. Izdvesa vien dažus pukšķus.

Sarunāju vietējā servisā, ka atbrauks iedarbināt, ieliks jaunu akumulatoru un nomainīs riepas.

Vienu dienu pārdzīvo, ka saradušās tik daudz neatrisinātas problēmas, kuras tu nespēj ietekmēt, bet nākamajā dienā – tās visas atrisinās pašas no sevis.

Stiklotais pārsteigums

Kāds negodprātīgs garāžu kaimiņš, atbrīvodamies no krāmiem, nolēma tos iesmērēt citiem. Manas un blakus esošās garāžas ejā, kuru vasarā izravēju un nolīdzināju ar granti, bija novietots ieplīsis stiklu bloks no plastmasas pakešu logiem. Viena pacelt to nejaudāju. Tikai sagriezu rokas.

Lai kāds garāmgājējs stiklu ar akmeni nesadauzītu un man pēc tam nenāktos gar garāžu lodāt, meklējot lauskas, vakarā kopā ar vīru ieplīsušo loga rūti iecēlām vecajā opelītī (kuram šodien tika ielikts jauns akumulators un uzliktas ziemas riepas) un aizvedām uz izgāztuvi.