Bioforma dizainā

16.09.2021.

Tēma: SKOLA Vizuālā māksla Vizuālā māksla. DABAS ELEMENTI, TO STILIZĀCIJA

 Uzdevums: Izvēlēties jebkādu dabas elementu un jebkādu dizaina objektu. Apvienot abus vienā objektā.

 

 Skolēnu darbi:

saulespuķe + krēsls

 

čūska + atpūtas krēsls

pīle + fēns

 

saulespuķe + lampa

pingvīns + tējkanna

 

vabole + krēsls

gliemežvāks + gulta

bruņurupucis + krūze

 

 Vecums: 7. klase

 Darba ilgums: 2 mācību stundas

 Nepieciešamie materiāli: A4 formāta lapa, grafīta zīmulis, dzēšgumija, melnā flomāsterveida pildspalva (pēc izvēles), krāsu zīmuļi.


Trīs draudzenes nolemj iepatikties puišiem, lai ar tiem varētu iet uz devītās klases izlaiduma balli. Tiekšanās pēc līdzības ar populārajām skolas meitenēm, sabojā draudzeņu attiecības un liek pārdomāt dzīves vērtības. Jāatzīst, ka ne ar ko daudz tā laika jaunieši (1999. un 2000. gads) savstarpējās attiecībās neatšķiras no mūsdienu jauniešiem. Mainījusies tikai mode un tehnoloģijas. Tāpēc īpaši neizjutu, ka filmā būtu attēloti notikumi pirms 20 gadiem.

Visumā komēdija patika, kaut saskatīju tajā arī no ārzemju filmām aizgūtus stereotipus.

No 5 zirņiem piešķiru


Bušona ir mazs ciematiņš Francijā, kurā atlicis vien neliels iedzīvotāju skaits. Pilsētas galva ar dažādām viltībām no Eiropas Savienības fondiem mēģina iegūt līdzekļus, lai tādā veidā atbalstītu palikušos bušoniešus. Viss ir labi līdz mirklim, kamēr Bušonā uzrodas Eiropas Parlamenta pārstāvis.

Mūsdienīga, humorpilna izrāde par politiskajiem un ekonomiskajiem absurdiem Eiropas Savienībā. Apbrīnojami asprātīgs teksts un izcils aktieru sniegums.

No 5 zirņiem piešķiru


No 5 zirņiem piešķiru

 

Romāns apraksta kādas sievietes dzīvi, sākot no bērnības; pa gadiem. Tik perfekts sievietes pasaules redzējums man neļāva noticēt, ka grāmatas autors ir vīrietis. Domāju, ka romānu uzrakstījusi sieviete ar vīrišķīgu pseidonīmu. Tomēr google pārliecināja, ka man nav taisnība.

Neteikšu, ka grāmata jau no paša sākuma šķita interesanta. Īpatnēja gan. Savdabīgi veidoti teikumi ar neskaitāmiem semikoliem aizņēma pat veselu lappusi. Īpaši nemeklēju garāko teikumu, bet tas varētu būt 39. un 40. lappusē. Te vienā teikumā izkārtojušies 294(!) vārdi.

Īpašu pievilcību romāns manās acīs sāka iegūt tikai sākot no 81. lappuses, kad atklājās, ka galvenā varone Betija nenoveco. Kā tas ir, ka iekšēji noveco, bet ārēji – nē? Kādas ir sajūtas, un kā tevi uztver apkārtējie, ja piecdesmit vai sešdesmit gadu vecumā izskaties kā trīsdesmitgadniece? Nelasījušam romānu nesaprast, kāpēc Betija savu mūžīgo jaunību uztvēra kā sodu.

Autors mēģina apslāpēt sieviešu kvēlāko vēlmi – vienmēr būt jaunavīgai un nenovecot. Viņš mēģina mūs mierināt un pārliecināt, ka noveco itin viss, un tas ir pilnīgi normāli, un tas ir arī skaisti.

Ar savu eleganto franču šarmu grāmata līdzinās Žana Pola Didjēlorāna romānam “Lasītājs vilcienā 6.27”.

 

Citāti par skaistumu un novecošanu


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Vecāku priekšstati par bērna nākotni bieži vien atšķiras no bērna priekšstatiem par savu nākotni.