Gaismas festivāls, kas dažu dienu garumā jau septīto gadu pēc kārtas priecē Rīgas iedzīvotājus un viesus, manuprāt, šogad izdevies krāšņāks un interesantāks par iepriekšējiem gadiem. Vismaz bija daži gaismas objekti, kas mūsu ģimenei ļoti patika. Atbraucot mājās, katram bija jānosauc, viņaprāt, labākais piecinieks. Pēc tam tika saskaitīti punkti un, lūk, kāds sanāca vietu sadalījums:

Turpinājums ...

Izstādes nosaukums ir vilinošs, jo jaunā faraona Tutanhamona vārds sabiedrībai plaši pazīstams. Tomēr man šķiet, ka šoreiz tas izmantots reklāmas nolūkos, jo reāli izstāde nav saistīta ar Tutanhamona dārgumiem. Te no dažādu valstu muzeju krājumiem atceļojuši trauki, mūmiju maskas, statuetes un pat sarkofāgs. Vienā telpā izlikti daži tā laika dzintara rotājumi (kaklarota, diadēma u.c.), jo tiek uzskatīts, ka faraona dārgumu vidū bija vairāki priekšmeti, ko rotāja dzintars. Man personīgi no visiem izstāžu eksponātiem visvairāk patika Napoleona laika gravīras par Ēģiptes tēmu. Pie tam šī ekspozīcija nāk no Latvijas Universitātes bibliotēkas kolekcijas.

Galvenajā izstāžu zālē valda tumsa, tāpēc rodas sajūta, ka atrodies kapenē. Lai tumsā nepazustu sienu gleznojumi, tie izgaismojas ar kustīgiem gaismas apļiem.

Vienā no muzeja telpām uzstādīts liels ekrāns – interaktīvā spēle „Vārti uz Ēģipti”. Diemžēl viens trūkums (manuprāt – liels),  - nav sīkāk paskaidrots, kā šo spēli spēlēt. Varbūt jaunākajai paaudzei tas ir pašsaprotami, bet vecākiem cilvēkiem tas var šķist sarežģīti. Uzvilku 3D brilles un ar rokas kustību virtuālajā telpā mēģināju priekšmetiem „pieskarties”, lai tos „paņemtu”. Vai nu tehnika pievīla, vai arī nepareizajā vietā stāvēju, bet nomocījos kādas 5 minūtes. Priekšmetus „paņemt” neizdevās un līdz ar to neuzzināju sīkāk par dažiem izstādes eksponātiem.

„Кухня” (tulkojumā – „Virtuve”)  ir labākais pēdējos gados uzfilmētais Krievijas seriāls. Augstā līmenī, izcila aktierspēle, gaumīgs, varētu teikt, ka eiropeisks un galvenais – ar labu humora piedevu. Šo seriālu es varētu salīdzināt ar smalki uztamborētu mežģīni. Perfekti līdz pēdējam sīkumam.

Filmas, kas orientētas uz sieviešu auditoriju, parasti neskatās vīrieši, un arī otrādi – vīriešiem domātās filmas sievietes nesaista. „Кухня” ir izņēmums, jo seriāls patiks visiem. Tajā apspēlētas dažādas situācijas: gan darbabiedru savstarpējās attiecības, gan personīgās mīlas lietas. Un galvenais, ka situāciju pasniegšanas veids nav pārspīlēts, kā pieņemts redzēt citos seriālos - „ziepju operās”.

Abi ar vīru internetā filmu „Кухня” uzsākām skatīties pagājušā gada ziemā. Bija reizes, kad vienā rāvienā noskatījāmies pat 5 un 6 sērijas. Nekādi nevarējām atrauties. Tikai miegs mūs spēja salauzt.

Varbūt kāds iebildīs, bet man seriāla pasniegšanas stils nedaudz atgādina „Sekss un lielpilsēta”, kur katras sērijas beigās, pēc attiecīgi izspēlētas situācijas, tiek apkopota kāda dzīves gudrība, pamācība.

Internetā lasīju, ka „Кухня” ir visdārgākais Krievijas seriāls. Vienas sērijas pašizmaksa 200 tūkstoši dolāru. Visus ēdienus gatavo filmēšanas laikā profesionāli pavāri, tāpēc viņi redzami līdzās aktieriem. Vēl zinu, ka aktieri pirms filmēšanās pie pavāriem izgāja speciālus apmācības kursus.

Televīziju skatos ļoti reti – parasti tikai reizi nedēļā, kad gludinu veļu. Vienā tādā reizē uztrāpījos seriāla „Кухня” reklāmai. Tātad to rāda arī kāds no Latvijas kanāliem. Bet, ja ir vēlēšanās seriālu sākt skatīties no sākuma līdz pat šobrīd Krievijas TV kanālos rādītajai sērijai, iesaku pameklēt internetā.

Turpinājums ...