Uzdevums: Uzzīmēt kluso dabu. Ja vēlas, var izmantot jebkura mākslinieka klusās dabas kopiju. Laukumus ieklāt ar dažāda veida līnijām.

 Skolēnu darbi:

 Vecums: 9.-12. klase (kā paraugi izmantoti 10-tās klases skolēnu darbi)

 Darba ilgums: 3-4 mācību stundas

 Nepieciešamie materiāli: A5 formāta papīra lapa, grafīta zīmulis, dzēšgumija, melna flomāsterveida pildspalva (var būt dažāda biezuma).

Turpinājums ...

Pastaigājoties gāju garām Ogres sanatorijai. Uzmanību piesaistīja divi vārtu stabiņi, kas līdzinās smaidīgām sejiņām. Meita teica, ka viņai tie atgādina stilizētas latviešu tautu meitas.

No 5 zirņiem piešķiru

Romānu lasīju ilgi, un tas jau ir rādītājs, ka nav sevišķi aizraujošs. Tikai aiz cieņas pret grāmatā aprakstīto koncentrācijas nometnes tēmu, trīs lieliem zirņiem pieliku klāt mazmazītiņu ceturto zirnīti.

Pērkot grāmatu uzķēros uz teikuma, ka tā “īpaši patiks vēsturisko prozas darbu cienītājiem, kas ar prieku lasījuši tādus romānus kā Kristīnes Hannas “Lakstīgala”…” Diemžēl šīs abas grāmatas nevar salīdzināt. “Lakstīgala” ir krietni augstākā pozīcijā.

Aprakstā teikts, ka romāns stāsta par trim sievietēm, tomēr es saskatu četrus galvenos personāžus. Lai gan sievietes dzīvo dažādās valstīs, tās visas vieno Otrā pasaules kara notikumi. Grāmatas beigās autores piezīmēs rakstīts, ka Karolīna un Herta bija reāli cilvēki, bet Kasjas un viņas māsas Zuzannas tēli apvieno vairākus reālos cilvēkus.

Karolīna ir francūziete, kas ilgus gadus dzīvo Amerikā. Viņa kā brīvprātīgā strādā Francijas konsulātā un nodarbojas ar labdarību, sūtot apģērbu un citas nepieciešamās lietas uz Francijas bērnu namiem. Pēc kara viņa palīdz atgūt veselību arī 35 koncentrācijas nometnē izdzīvojušām poļu sievietēm. Karolīnai šajā romānā, manuprāt, ir piešķirta pārāk liela nozīme. Iespējams, ka autore, stāstot par saviesīgajiem pasākumiem, mēģināja salīdzināt Amerikas grezno dzīvi ar kara šausmām Eiropā, taču stāstījums par Karolīnu mani garlaikoja. Pat tekstā iepītais mīlas stāsts likās samākslots un pavisam lieks.

Herta ir gados jauna vācu ārste, kas labās algas dēļ dodas strādāt uz Rāvensbrikas sieviešu koncentrācijas nometni. Tur viņai nākas uz ieslodzītajām izmēģināt ne vien nāves injekcijas, bet arī slepenus medicīniskus eksperimentus. Vai tiešām tas tiek darīts tikai naudas dēļ? Īsti nevar saprast, kurā mirklī jaunajā sievietē rodas pārliecība, ka viņa rīkojas pareizi. Vai tiešām medicīniskie eksperimenti ir cilvēku nāves vērti? Vai arī nacistu ideoloģija ir tik iedarbīga?

Poliete Kasja kopā ar māti un māsu Zuzannu tiek nosūtītas uz Rāvensbrikas sieviešu koncentrācijas nometni. Kopā ar citām poļu sievietēm (kopā 74) viņas tiek izmantotas, lai nacisti pētītu zāļu iedarbību uz inficētām brūcēm. Daudzas sievietes tiek sakropļotas, sterilizētas un nošautas. Kasja nolemj atklāt tēvam šausmas, kādas notiek nometnē, tāpēc uz Poliju nosūta slepenā rakstā rakstītu vēstuli. Kad nacistu nežēlīgie eksperimenti tiek atklāti pasaulei, lai slēptu sastrādātās nežēlības, tiek dots rīkojums visus “Rāvensbrikas trusīšus” iznīcināt.

Visinteresantākā un dramatiskākā daļa grāmatā bija stāstījums par Kasju un “Rāvensbrikas trusīšiem”. Šai arī bija jābūt galvenajai romāna tēmai.

Nevaru izdomāt, kāpēc grāmatai dots nosaukums “Ceriņu meitenes”. Saprotu, ka ceriņi simbolizē pavasara vēstnešus pēc aukstās ziemas, bet kaut kā īsti nesasaucas ar lasāmo. Vai arī Herta (koncentrācijas nometnes ārste) iederas kā ceriņu meitene?

Izskatās, ka īgnais personāžs no multenes “Nejaukais es” aizgūts no Kipras arheoloģiskajā muzejā esošā amuleta, kas tapis vēl pirms mūsu ēras.