Kad ienākot zālē uz skatuves ieraudzīju tik vien kā divvietīgu gultu, nedaudz sašļuku, jo nebiju īsti gatava vieglai izrādei ar gultas priekiem. Taču mans pirmais iespaids bija maldīgs. Tā patiešām bija gaumīga divu aktieru izspēlēta komēdija ar negaidītu pavērsienu.

Pjērs ir precējies jau vairāk kā 10 gadus. Viņa sieva ar dēlu devušies atpūtā uz slēpošanas kūrortu. Tikmēr Pjērs nolemj pie sevis uz māju uzaicināt gados krietni jaunāku sievieti, ko saticis bārā. Flirts iesākās daudzsološi, taču jaunā sieviete nav ar pliku roku ņemama.

Izrāde notika Ogres sanatorijas ēkā, kurā pirms 15 un vairāk gadiem trīs reizes esmu dzīvojusi kopā ar saviem bērniem. Sēžot izremontētajā ēdamzālē (šobrīd – koncertzāle), kuras sienas un griestus apgleznojis Ansis Cīrulis, atmiņā atausa, kā šurp nācām ēst pieticīgo slimnīcas ēdienu. Laiks pagājis, bet bērnu klātbūtne lielajā ēkā joprojām jūtama.

…..

Kādā mazpilsētā ir sanatorija, pateicoties kurai pilsēta piedzīvo uzplaukumu. Pēc vairāku apmeklētāju saslimšanas ar tīfu, galvenais ārsts Tomass atklāj, ka izslavētais sanatorijas ūdens kaitīgs veselībai. Viņš pilsētas mēram, t.i., savam brālim Peteram iesaka pārbūvēt visu pilsētas kanalizācijas sistēmu. Peters ir pret, jo rekonstrukcijai būtu nepieciešami vairāki miljoni, kā arī sanatoriju nāktos vērt ciet uz vairākiem gadiem. Tas pasliktinātu vietējo iedzīvotāju dzīves līmeni, biznesu u.c. Visi pilsētas iedzīvotāji tiek sakūdīti pret ārstu, nodēvējot viņu par tautas ienaidnieku.

Izrāde skatītājiem uzdod jautājumus. Vai vienam pašam taisnības cīnītājam iespējams noturēties nesalauztam pret sabiedrības vairākumu? Vai ģimenes labklājības dēļ spētu mainīt taisnības nostāju par labu meliem vai klusēšanai?

Kopīgās vakariņās tiekas pieci draugi. Viens no viņiem paziņo, ka sieva gaida mazuli, un jaunie vecāki izdomājuši mazulim vārdiņu. Par vārda piemērotību vai nepiemērotību sākas domu apmaiņa un stereotipisku viedokļu apspriešana, kas pāraug strīdā un aizvainojumā. Sarunas gaitā viens no draugiem atklāj savu noslēpumu, kas neatstāj vienaldzīgus arī pārējos.

Dabiska aktierspēle - bez lieka teatrālisma un uzspēlētības. Aktieri uzvedas tik brīvi, it kā neatrastos uz skatuves, bet īstās mājas viesībās.

Izrādi caurvij franču šarms, gaumīgs humors un rezumējums, ka jāpieņem un jārespektē cita izvēle, neuzspiežot savējo.

Vai mums – sievietēm – ir kaut viena ķermeņa daļa, ar kuru mēs būtu apmierinātas un lepotos? Šādu jautājumu cenšas noskaidrot brīnišķīgā aktrise Zane Daudziņa, kas piedalījusies jau vairākās sievietēm veltītās monoizrādēs.

Šoreiz Latvijas sievietēm ļauts par sevi pasmieties, jo visas nomoka vienādas problēmas, kuras diemžēl mēs pašas arī radām. Visas vēlas būt skaistas, lai patiktu gan sev, gan draudzenēm, gan vīriešiem, taču bieži vien mēs neapzināmies, ka skaistums neslēpjas vien ārējā izskatā.

Kaut izrāde bija gana laba, cenšoties celt Latvijas sieviešu pašvērtējumu, piešķīru tikai četrus zirņus, jo dzirdētais man nenesa jaunas atklāsmes.