Materiāls tiek gatavots!

Turpinājums ...

1. lappusē –	Būtiska informācija
	Mākslas muzeji un izstāžu centri
2. lappusē –	Mākslas muzeji un izstāžu centri
3. lappusē –	Parki un aktivitātes
4. lappusē –	Parki un aktivitātes

 

 

Būtiska informācija

 

Pirms ceļojuma rūpīgi izpētīju visus objektus, kurus vēlējos apmeklēt un apskatīt. Gandrīz visi muzeji un izstāžu zāles Kopenhāgenā pirmdienās ir slēgti, tāpēc ar to nācās rēķināties. Izveidoju katras dienas plānu, īpašu uzmanību pievēršot pirmdienai, jo šīs dienas programma nebija tik elastīga kā pārējām dienām.

Aprēķināju, cik izmaksās ieejas biļetes un sabiedriskā transporta izmantošana. Manā gadījumā izdevīgākais risinājums bija iegādāties Copenhagen City Card, kas ir pieejama tikai mobilajā lietotnē. Karti var iegādāties dažādiem derīguma termiņiem – no 24 līdz pat 120 stundām. Tā ļāva neierobežoti izmantot visus pilsētas sabiedriskā transporta veidus, tostarp braucienus uz un no lidostas. Turklāt karte nodrošināja bezmaksas ieeju daudzos muzejos, izstāžu zālēs, parkos un citos apskates objektos. Vienīgais, kas nebija iekļauts bezmaksas piedāvājumā, bija mūsu izvēlētās kompānijas organizētais izbrauciens ar kuģīti pa Kopenhāgenas kanāliem.

Mūsu dienas bija ļoti piesātinātas ar dažādu apskates objektu apmeklēšanu, tāpēc Copenhagen City Card iegāde pilnībā attaisnoja sevi un ļāva ievērojami ietaupīt.

 

* Video, kā no lidostas tikt līdz pilsētas centram šeit.

* Metro shēma un grafiks šeit. M3 sarkanā metro līnija kursē pa apli. Lai varētu noteikt braukšanas virzienu, uz informatīvā tablo tiek norādīta viena no stacijām attiecīgajā virzienā.

* Autobusu saraksts šeit.

 

Savā ceļojumā vēlējos vairāk iepazīt Dānijas dizainu un mākslu.

Turpinājums ...

1. lappusē – Vispārīgā informācija. Vágar sala

2. lappusē – Streymoy sala

3. lappusē – Eysturoy sala, Borðoy sala, Kunoy sala

 

 

Vispārīgā informācija

 

Fēru salas ap 9. gadsimtu kolonizēja norvēģu vikingi. Pateicoties aitām, kas te mita (tās bija ieveduši īru mūki 6. gadsimtā), vikingi salām deva nosaukumu, kas burtiskā tulkojumā nozīmē “aitu salas”.

 

Latviešu valodā pareizais salu nosaukums ir Fēru salas nevis Farēru salas, kā tas uzrādās, piemēram, Google Map.

 

Fēru salu arhipelāgā ietilpst 18 salas, no kurām 17 ir apdzīvotas. Papildus šīm salām arhipelāgā ir simtiem mazu saliņu un klinšu.   Fēru salas atrodas pusceļā starp Norvēģiju, Skotiju un Islandi.

Kaut gan Fēru salas ietilpst Dānijas Karalistes sastāvā, tā ir autonoma teritorija ar savu parlamentu, valodu un naudas vienību. Salas atrodas aptuveni 1000 kilometrus no Dānijas kontinentālās daļas. Pat Skotija un Islande atrodas tuvāk Fēru salām nekā Dānija – attiecīgi 320 un 420 kilometri.

Salu stāvos klinšu krastus apskalo Atlantijas okeāns, bet mēreno klimatu ietekmē Golfa straume. Līdz ar to temperatūra visa gada garumā svārstās nelielā amplitūdā – no +20C ziemā līdz +150C vasarā. Te vienā dienā var izdzīvot visus četrus gadalaikus, jo uz salām raksturīgas lietavas, vējš un migla. Saulainas dienas gadā, kad visas dienas garumā nav mākoņains, vien apmēram 20-30.   Fēru salu laikapstākļi ar patstāvīgo mākoņainību un mitrumu, kā arī krasās gaismas cikla svārstības – divdesmit stundu ilga gaisma vasaras mēnešos un tikai piecu stundu ilga gaisma ziemas mēnešos, ietekmē iedzīvotāju mentālo veselību, izraisot sezonālo depresiju.   Salās mitinās ap 55 000 iedzīvotāju, no tiem gandrīz puse - galvaspilsētā Tórshavna.

Skats no lidmašīnas.

Turpinājums ...

1. lappusē – Baleāru salu arhipelāgs. Maljorkas zeme, lauksaimniecība, rūpniecība

2. lappusē – Apdzīvotās vietas Maljorkā

3. lappusē – Dabas bagātības Maljorkā. Interesantas tradīcijas

 

 

Baleāru salu arhipelāgs

 

 

Baleāru salu arhipelāgs atrodas Vidusjūrā un pieder Spānijai. Arhipelāgā ietilpst 27 salas – 5 lielākas, bet pārējās mazas. Kopējā arhipelāga platība sasniedz gandrīz 5000km². Maljorkas sala (Mallorca) aizņem vairāk nekā 70% no arhipelāga kopējās platības – 3640km². Tās lielumu apliecina arī nosaukums, kas cēlies no vārdiem insula maior un nozīmē “lielākā sala”. Salas garums aptuveni 100 km, bet platums – 80 km.

Nosaukums Baleāru cēlies no sengrieķu vārda un nozīmē “mest”. Senie salu iedzīvotāji jau no agras bērnības tika trenēti mest akmeņus ar lingu – 40-90 cm garu ādas vai virves cilpu. Bērniem netika dots ēst, kamēr tie ar lingu nebija notriekuši ēdamo no koka zara vai mūra. Pateicoties labām prasmēm, vietējiem ar akmeņiem ir vairākkārt izdevies no salām atvairīt svešzemju iebrucējus un, izsitot ar akmeņiem caurumus, nogremdēt koka kuģus.   Otrā pēc lieluma ir Menorka sala (Menorca), kas atrodas 80 kilometrus no Maljorkas salas. Ne bez pamata šajā salā katru gadu rīko “Miss govs” konkursu, jo te ir plašas ganības un tiek audzētas govis. Taču Menorkā ziemā ir ļoti vējains, jo plosās Tramuntana vējš, kura brāzmas var sasniegt ātrumu pat 140 un vairāk km/h, bet viļņu augstumu – 6-12 metrus. Maljorkā vēju nejūt, jo to aptur kalnu grēda, kas nosaukta par godu šim vējam – Tramuntana kalnu grēda (iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā).

Bronzas skulptūra, kas atrodas pilsētā Palma, ir veltījums Baleāru salu vēsturiskajiem karotājiem, kuri bija slaveni ar savu meistarību lingas izmantošanā.

Turpinājums ...