Neliela atkāpe Grāmatu pamanīju jau labu laiciņu atpakaļ. Tā mani piesaistīja ar anotāciju uz pēdējā vāka, jo šķita tāda vilinoša un neparedzama, taču cena atturēja. Šoreiz tā bija ielikta plauktā, kur stāv nocenotās grāmatas ar defektiem, jo cietais vāks nobružājies netīrs. Pie kases vēl nebiju pārliecināta, vai man pirkt pa 16 eiro ar tīru vāku vai pa 10 eiro ar netīru vāku. Apdomājos un sapratu, ka grāmatas saturs jau nemainīsies no tā, kāds būs tās vāks, tāpēc nopirku lētāko variantu. Atnākusi mājās, grāmatas vāku notīrīju ar ziepjūdenī samērcētu drāniņu. Kļuva kā jauna. …………………… Romāns ir par 34 gadus vecu sievieti Bretu, kuras dzīve pēc mātes nāves sagriežas kājām gaisā. Abi vecākie brāļi tiek pie miljoniem vērtiem mantojumiem, bet Breta, tā vietā lai kļūtu par kosmētikas firmas viceprezidenti un akciju turētāju, paliek tukšā līdz mirklim, kamēr īstenos savus 14 gados sarakstītos dzīves mērķus. Kopš mērķu uzrakstīšanas pagājuši 20 gadi. Viss sen jau mainījies! Kā māte, kuras mīļā meitiņa viņa bijusi, varēja tā izrīkoties? Taču māte meitu pārāk stipri mīlēja un saprata, ka meita ir spējīga uz ko vairāk par bagātu un bezrūpīgu līdzšinējo dzīvi. Un vienīgais, kā meitu varētu sapurināt, bija šis izaicinājums. Piekritīsiet, ka sievietei bez bērniem, kaut arī viņai jau pāri trīsdesmit, ir daudz reiz vieglāk izmainīt savu dzīves ritmu, realizējot intereses, nekā sievietei, kuras dzīve pakārtota bērniem. Grāmata viegli lasāma, emocionāla un vietām arī paredzama, kaut sižets veidots netradicionāli. Nedaudz kaitināja pārāk daudz sakritību, kas dzīvē nemēdz notikt. Lika aizdomāties par saviem bērnības sapņiem. Nekādi grandiozie tie padomijas bērnam, kas ielikts noteiktos valsts politikas rāmjos, jau nebija. Suns, darbs, ģimene un, lai nekad nepiedzīvotu karu. |
||||||
Pavisam nejauši, ejot garām krievu grāmatu plauktam, Jāņa Rozes grāmatnīcā pamanīju šo dārgumu. Izrādās, ka tā ir trešā (noslēdzošā) daļa populārajiem bestselleriem „Pirms atkal tiksimies” un “Pēc tevis”. Tā kā nebija vēl latviešu tulkojuma, krievu grāmatu bez maksas internetā atradu e-versijā. Lūisa ierodas Ņujorkā, lai uzsāktu darbu pie turīga biznesmeņa, pieskatot viņa depresīvo sievu Agnesi. Te viss Lūisai ir jauns un neierasts – darba devēju lielais dzīvoklis 5. avēnijā, ģimeni apkalpojošā personāla daudzveidība, braucieni limuzīnā, piedalīšanās krāšņos labdarības pasākumos un ballēs, bagātnieku savstarpējās attiecības... Skan jau skaisti, bet Lūisai visu laiku nākas paturēt prātā, ka viņa ir tikai kalpa lomā. Un lai arī saimnieka sieva Agnese ar Lūisu labi saprotas, saucot viņu par draudzeni, kā vēlāk izrādās, tā nemaz nav, jo glābjot savu ādu, draudzene tiek netaisnīgi nodota. Līdz ar visām darba lietu nepatikšanām, Lūisai jātiek skaidrībā arī ar savu otru pusīti. Vai tas būs paramediķis Sems, kas palicis Londonā, vai Ņujorkā satiktais Džeiks, kas bezgala līdzīgs mirušajam Vilam. Lūisa nav mācījusies augstskolā, un viņai nav profesijas, tāpēc visu līdzšinējo dzīvi jaunā sieviete veltījusi citiem, darot to, ko citi vēlas. Būdama Ņujorkā, viņa beidzot saprot, ka vēlas dzīvot priekš sevis un darīt to, kas viņai patīk. Grāmata vēlreiz apliecina, ka cilvēks daudz ko var sasniegt arī bez augstiem izglītības grādiem, ja viņam piemīt tādas rakstura īpašības, kā godīgums, līdzjūtība, draudzīgums un varbūt pat bērnišķīgs naivums. Grāmatas sākuma daļā šķita, ka nebūs nekas interesants, jo notikumi visu laiku stampājās uz vietas. Un tad nāca vaļā slūžas. Arī burtiskā nozīmē, jo kārtējo reizi šīs autores grāmatu bez sakāpinātām emocijām un asarām nespēju izlasīt. Un šis citāts, domāju, ka liks kaklā kamolu norīt daudziem latviešiem svešumā. “Esot prom tālu no mājām, tu mēģini vienlaicīgi nosēdēt uz diviem krēsliem, bet tava sirds tiek rauta uz pusēm”.
P.S. Pēc gada – 2019. gada septembrī – grāmata nonāca arī pie latviešu auditorijas. |
||||||
Grāmatas “Pirms atkal tiksimies” turpinājums. Grāmatu nopirku gandrīz pirms gada. Jāatzīstas, ka īsti nevēlējos pirkt, jo baidījos sabojāt pārāk labo iespaidu par pirmo daļu. Un man pavisam neprasījās turpinājums. Taču dāvanu kartei termiņš ritēja uz galu, un citu piemērotu lasāmvielu tajā mirklī neatradu. Ilgi nevarēju pieķerties. Kad meita to izlasīja, ieliku plauktā un par tās eksistenci aizmirsu. Nejauši grāmatu uzgāju rītā, kad steigšus vācu mantas braucienam uz slimnīcu. Kā vēlāk izrādījās, ļoti laba lasāmviela, lai atslēgtos un aizmirstos par savām veselības nedienām. Lasīju gan ar smaidu uz lūpām, gan asarām birstot. Pagājuši divi gadi, bet Lūisa vēl joprojām nav tikusi pāri zaudējumam. Pa Vila atstāto naudu viņa padzīvojusi Parīzē un apceļojusi Eiropu, bet tagad mitinās Londonas nemājīgajā dzīvoklītī un strādā lidostas pabā. Lūisai tuvu trīsdesmit, viņa ir vientuļa, jau vairākus mēnešus sastrīdējusies ar ģimeni un vēl joprojām nezina, ko no dzīves vēlas. Skumju mākta, kādu vakaru viņa piedzeras un uzkāpj uz mājas jumta. Kritiens izmaina visu viņa turpmāko dzīvi, jo kā teica paramediķis Sems: “Nekad nevar zināt, kas būs, ja cilvēks nokrīt no liela augstuma.”
Citāti |
||||||
Vizuāli krāšņa un labi pārskatāma grāmata, kuru vecāki var lasīt un šķirstīt kopā ar bērnu. Par putniem uzrakstītie teksti nav sarežģīti un gari. Biju pārsteigta par dažiem interesantiem faktiem, kurus iepriekš nemaz nebiju zinājusi. Ļoti patika tas, ka katra putna attēlam ar bultiņām tiek norādītas raksturīgās pazīmes, piemēram, garš cekuls, balts laukums uz pleciem u.tml. Grāmatai tomēr ieliku tikai četrus zirņus no pieciem, jo autors – būdams polis, iespējams, ka raksturo Polijā visbiežāk sastopamos putnus. Man pietrūka apraksti par cielavu, lakstīgalu un pīlēm. Ja nu reiz iet runa par visbiežāk sastopamajiem putniem, kurus bērns ar vecākiem var ieraudzīt brīvā dabā, tad klinšu ērglis un jūras ērglis šai sarakstā lieki, jo tos Latvijā tuvāk var apskatīt laikam tikai Zooloģiskajā dārzā. Neesmu nekāds speciālists par putniem, bet pēc pieejamās literatūras latviešu valodā esmu secinājusi, ka pietrūkst labas latviešu autoru putnu grāmatas, kurā būtu kvalitatīvas bildes, interesanti apraksti, iespēja paklausīties putnu dziesmas un izpētīt putnu olas. Lai iegūtu šo informāciju, šobrīd nepieciešams izšķirstīt vairākus izdevumus. |
||||||
Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.
© Sanita Nikitenko |
||
Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti. |
||
aksesuāri apģērbi atstarotāji audiopasakas ceļojumi dārzam DATOREKRĀNAM datorgrafika dizains un tehnoloģijas filcēšana filmas FOTOGRĀFIJAS GRĀMATAS IZLAIDUMAM izrādes un koncerti JĀŅIEM joki jubilejai koka lietas Lieldienām ludziņas MĀJOKLIM papīrdarbi pīšana un siešana ROTAĻAS un PARADUMI rotaļlietas sacensības skolai SPĒLES stāstiņi ŠŪŠANA AR ROKĀM šūšana ar šujmašīnu tamborēšana TEHNISKĀ GRAFIKA tekstilkrāsas VIZUĀLĀ MĀKSLA Ziemassvētkiem |
||
Kad apzinies, ka vairs nekad savu tuvinieku neredzēsi, nedzirdēsi un nejutīsi, tiek tīta atpakaļ visa atmiņu filma. Un asaras birst… |
||
|
||