Romānu vērts izlasīt. Ne velti tas latviešu valodā piedzīvojis četrus izdevumus.
P.S. Nedaudz traucēja neiztulkotie persiešu vai afgāņu valodas vārdi, kas caurvija romānu.
Citāti |
||||||
Vairākas slepkavības, kurām, kā izrādās, ir viena saikne ar pusaudzi Rozi un no ūdens dzīlēm zvejas tīklā izvilkto lelli. Kriminālromāns likās saistošs un interesants līdz mirklim, kamēr visi notikumi (apmēram pēdējās 50 lappusēs) straujā tempā sāka noskaidroties. Kaut gan jāatzīst, ka lasāmo mierīgi varēju nolikt malā, lai turpinātu lasīšanu citā laikā.
Citāti |
||||||
Romānu “Zvaigžņu dāvātāja” biju iesākusi lasīt krievu valodā pirms apmēram diviem gadiem, taču lasīšana rīderī (e-book reader) man nešķita pietiekami ērta, tāpēc, izlasījusi vien ceturto daļu, romānu pametu. Iespējams, ka lasīšana krievu valodā neritēja tik raiti kā dzimtajā valodā, un arī grāmatas sākumdaļā aprakstītie notikumi nešķita pārāk saistoši, kaut izlasīto es samērā labi atcerējos pat pēc tik ilga laika. Taču, ieraugot šo romānu grāmatnīcas plauktā latviešu valodas tulkojumā, bez liekas apdomāšanās nopirku. Un nenožēloju. Grāmatu caurvij divas galvenās varones – brīvdomātāja Mārdžerija un nelaimīgi precējusies Alise. Viņas ap sevi pulcē vairākas sievietes, kļūstot par ceļojošajām bibliotekārēm un kopīgi iesaistoties cīņā par sieviešu līdztiesībām. Autore lasītāju iztēlē izvadā pa Kentuki kalnaino apvidu, kur katru dienu, neskatoties uz laikapstākļiem, vairākas stundas jājot, pavada bibliotekāres cēla mērķa labad -, lai apkaimes iedzīvotājiem piegādātu grāmatas un žurnālus. Neskatoties uz dažādiem starpgadījumiem, šī grāmata izstaro labestīgu auru, parādot, kā draudzība palīdz visām “grāmatu meitenēm” atbrīvoties no aizspriedumiem un kļūt drosmīgākām. Romāns balstīts uz patiesiem notikumiem. No 1935. līdz 1943. gadam Amerikas Savienotajās Valstīs darbojās Ceļojošo bibliotēku programma.
Citāti |
||||||
Romāns apraksta kādas sievietes dzīvi, sākot no bērnības; pa gadiem. Tik perfekts sievietes pasaules redzējums man neļāva noticēt, ka grāmatas autors ir vīrietis. Domāju, ka romānu uzrakstījusi sieviete ar vīrišķīgu pseidonīmu. Tomēr google pārliecināja, ka man nav taisnība. Neteikšu, ka grāmata jau no paša sākuma šķita interesanta. Īpatnēja gan. Savdabīgi veidoti teikumi ar neskaitāmiem semikoliem aizņēma pat veselu lappusi. Īpaši nemeklēju garāko teikumu, bet tas varētu būt 39. un 40. lappusē. Te vienā teikumā izkārtojušies 294(!) vārdi. Īpašu pievilcību romāns manās acīs sāka iegūt tikai sākot no 81. lappuses, kad atklājās, ka galvenā varone Betija nenoveco. Kā tas ir, ka iekšēji noveco, bet ārēji – nē? Kādas ir sajūtas, un kā tevi uztver apkārtējie, ja piecdesmit vai sešdesmit gadu vecumā izskaties kā trīsdesmitgadniece? Nelasījušam romānu nesaprast, kāpēc Betija savu mūžīgo jaunību uztvēra kā sodu. Autors mēģina apslāpēt sieviešu kvēlāko vēlmi – vienmēr būt jaunavīgai un nenovecot. Viņš mēģina mūs mierināt un pārliecināt, ka noveco itin viss, un tas ir pilnīgi normāli, un tas ir arī skaisti. Ar savu eleganto franču šarmu grāmata līdzinās Žana Pola Didjēlorāna romānam “Lasītājs vilcienā 6.27”.
Citāti par skaistumu un novecošanu |
||||||
Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.
© Sanita Nikitenko |
||
Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti. |
||
aksesuāri apģērbi atstarotāji audiopasakas ceļojumi dārzam DATOREKRĀNAM datorgrafika dizains un tehnoloģijas filcēšana filmas FOTOGRĀFIJAS GRĀMATAS IZLAIDUMAM izrādes un koncerti JĀŅIEM joki jubilejai koka lietas Lieldienām ludziņas MĀJOKLIM papīrdarbi pīšana un siešana ROTAĻAS un PARADUMI rotaļlietas sacensības skolai SPĒLES stāstiņi ŠŪŠANA AR ROKĀM šūšana ar šujmašīnu tamborēšana TEHNISKĀ GRAFIKA tekstilkrāsas VIZUĀLĀ MĀKSLA Ziemassvētkiem |
||
Vai tad, kad skatoties spogulī, cilvēks sevi sāk uztvert kā vecu, viņš sāk novecot arī mentāli? |
||
|
||