Vecāku žūrijas grāmata no "Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas 2015. gada kolekcijas".

No 5 zirņiem piešķiru

Kad grāmatu atnesu no bibliotēkas, tās nosaukums 16 gadīgajai meitai šķita intriģējošs. Viņa domāja, ka grāmatā būs stāstīts par pirmo mīlestību un pirmo intīmo pieredzi, tāpēc grāmatu izlasīja pirms manis. Bija manāmi vīlusies.

Grāmatā iekļauti 7 stāsti. Lai arī katra stāsta varoņiem citādi vārdi, man radās iespaids, ka stāstu galvenā varone ir pati rakstniece dažādos vecumposmos. Valoda laba, bet saturs nav īsti manā gaumē. Pēc dažiem stāstiem radās jautājums: "Ko īsti rakstniece ar to gribēja pateikt?" Vislabākie šķita "Slepenā kaste" un "Tur, ārā". Pēdējo stāstu "Aukstā zeme" vispār nespēju izlasīt līdz galam. Tā kā divas dienas pavadīju laukos, kur nebija iespējams iet ārā, jo lija lietus, lasīju. Citādā situācijā šai grāmatai nebūtu atvēlējusi tik daudz laika. 

No 5 zirņiem piešķiru

Grāmatu nopirku meitai, taču vispirms izlasīju pati. Ļoti laba jauniešiem, jo uztverama kā tāds pamudinājums, iedrošinājums. Savukārt man – 45 gadniecei – grāmata radīja nepilvērtības kompleksus, jo sāku aizdomāties un pat nožēlot, ka savā dzīvē ne ko tik globālu un finansiāli veiksmīgu neesmu pasākusi.

Lasot grāmatu secināju, ka veiksmīgam uzņēmējam jāpiemīt 5 īpašībām:

1) zināšanas specialitātē vai arī savā hobijā;

2) perfekta angļu valodas prasme (literatūras lasīšana, starptautisku kontaktu veidošana, konferenču un kursu apmeklēšana);

3) komunicēšanās māka (ekstraverti cilvēki);

4) uzņēmība, atbildība, nedaudz nekaunības;

5) ķēriens uz naudas iegūšanu.

Pēc Latvijā panākumus guvušo cilvēku stāstījuma sapratu, ka savs bizness, diemžēl, atņem gan veselību, gan ģimenes kopā būšanu, tāpēc jaunietim jāizvēlas, kas viņa dzīvē būs galvenais. Varbūt no visa pa druskai, lai būtu līdzsvars?

Drīzāk to nosauktu par vīrieša rakstītu dienasgrāmatu, kas adresēta sievietēm, jo nez vai citi vīrieši spētu sagremot šo sievišķīgi ņaudulīgo jūtu izvirdumu. Galvenais varonis (iespējams, ka pats autors), kaut arī viņam jau ir 30, vēl nav nobriedis nopietnām attiecībām, jo uzvedas kā bezatbildīgs 18-gadnieks. Tas, ka nesen šķīries no sievas un viņu pametusi mīļāka, nav pamats vīrietim izrādīt savu vājumu. Kāpēc mums tiek iepotēti stereotipi, - līdzko vīrietim slikti, ir jāpiedzeras un jāpārguļ ar pirmo, kas pagadās. Kāpēc vīrieši šādās reizēs izturas kā bez bremzēm? 30 gados jau būtu tā kā laiks iedegties kādai morāles normu signāllampiņai.

Grāmatas autors lasītājiem burtiski uzspiež dogmu, ka mīlestība ilgst trīs gadus. Tas mani nedaudz nokaitināja, tāpēc internetā pameklēju, ko par mīlestības ilgumu raksta psihologi. Viņu skatījumā runa iet par iemīlēšanās posmu, kura laikā organisms izstrādā vairākus hormonus, kas rada laimes sajūtu. Par iemīlēšanās posma garumu psihologu domas dalījās – no pusotra gada līdz 4 gadiem. Kad iemīlēšanās posms beidzas, laimes hormonu izdalīšanās mazinās, rozā brilles nokrīt un mīļotajā cilvēkā tiek saskatīti trūkumi. Tas pāris, kurš tiek pāri šai attiecību krīzei, var ieiet nākamajā mīlestības posmā, kas vairs nav tik emocionāli vētrains kā iemīlēšanās laiks. Un vēl psihologi atzīst, ka mīlestība var būt ilgstoša, ja divi cilvēki ik dienas piestrādā pie savām attiecībām. Un te nav domāta tikai kaisle un sekss, kas ir grāmatas autora formulētās mīlestības pamatā.

P.S.

Pēc šīs grāmatas uzņemto filmu L`Amour dure trois ans (2012.) biju mēģinājusi skatīties kādu laiku pirms grāmatas lasīšanas. Diemžēl spēju izturēt tikai pirmās 5 vai 10 minūtes. Varbūt tajā dienā nebija īstais noskaņojums, bet vairāk pie šīs filmas neesmu atgriezusies.

No 5 zirņiem piešķiru

Grāmatu nopirku meitai, lai viņa, veidojot attiecības ar pretējo dzimumu, labāk izprastu vīriešu dabu. Kaut arī pašai šķita, ka par vīriešiem zinu pietiekami, nolēmu nedaudz palasīt. Kā par brīnumu, grāmata mani aizrāva. Apbruņojos ar marķieri un vērtīgākos citātus izcēlu. Tagad, kad grāmata jau izlasīta, to pārlapojot secinu, ka koši dzeltenās citātu rindas ir gandrīz katrā otrā lappusē. Pie sevis smejos, ka tas man sāk atgādināt mācību grāmatu.

Jau pašā sākumā autors uzskaita trīs galvenās lietas, kas motivē vīriešus realizēties: kas viņi ir, ko viņi dara un cik daudz pelna. Lai arī kā sievietes vēlētos, bet mēs neietilpstam šajā trijniekā. Kamēr vīrietis nebūs sasniedzis izvirzītos mērķus visās trijās jomās, viņš būs pārāk aizņemts, lai mums pilnvērtīgi (ar nopietniem nolūkiem) pievērstos. Domāju, ka šo būtisko teorēmu ir jāpatur prātā jaunām meitenēm, kas sacerējušās uz nezin ko.

Autors norāda vēl vienu būtisku vīriešu īpašību, kas viņus virza uz mērķi, proti, vēlme izcelties. Vīriešiem ir jājūt, ka viņi kādā jomā ir vislabākie. Ne velti amerikāņu filmas, kas domātas pusaudžiem, stāsta par supervaroņiem. Tādā veidā jau no bērnības puišiem tiek iepotēts (pozitīvā nozīmē), ka jābūt pirmajam un vislabākajam.

Viena grāmatā aprakstītā situācija man lika skaļi smieties, jo tajā ļoti labi parādīts, kā uz vienu un to pašu problēmu raugās sieviete un vīrietis. Proti, divām darba kolēģēm ir vienādas blūzes. Sievietes šo situāciju uztver saasināti un dramatiski, bet vīrietis – pavisam vienkārši, piedāvājot to atrisināt vienā momentā (50. un 51. lpp.).

Protams, ka es varētu sniegt īsu grāmatas konspektu, jo man taču ir dzeltenie citāti, bet domāju, ka katra lasītāja grāmatā atradīs savus vērtīgos citātus, kas var noderēt, lai labāk izprastu vīriešus.