Mana dienasgrāmata 2023

Durvis pretī saulei

Dažus kilometrus no vīramātes mājām sastādīts saulespuķu lauks. Atvērtās durvis burtiski vilina palūkoties, kas slēpjas aiz dzelteno ziedu “sienas”. Kā izrādās, te starp ziedošajiem milzeņiem iespējams izstaigāt taciņas, bet lauka centrā - ieturēt maltīti.


4. septembris, pirmdiena

09.09.2023.

Nakts darbs

Nevienu gadu neesmu bijusi tik negatava skolas sākumam. Kolēģe savu tematisko plānu saskaņošanai atsūtīja tikai vakar vakarā. Varbūt citiem normāli visu izdarīt pēdējā mirklī, taču man tas rada stresu. Nevarēju aizmigt. Ilgi grozījos gultā. Tad cēlos augšā un līdz pulksten četriem gatavoju materiālus stundām.


Sausās acis

Jau kādu nedēļu sūrst acis. Iemesli vairāki, bet īsto nezinu: jauna kosmētika, kondicionieris skolas telpās vai ilgās stundas pie datora. Visvairāk sliecos par trešo, jo pie datora, gatavojot mācību materiālus un teoriju, nākas pavadīt vairāk kā 10 stundas dienā.


Pirmā mācību diena

Pirmā mācību diena jaunajā skolā sākās ar trauksmes sirēnu.


Skolas juceklis

Grūti iedzīvoties jaunajā skolā, kur jūties kā birojā (vai arī Zoodārzā), kad aiz stiklotajām sienām visi redz, ko tu dari. Ļoti ilgojos pēc privātas telpas. Labprāt vismaz dažas minūtes atvilktu elpu pilnīgā vientulībā, lai noskaņotos nākamajai “izrādei” (lasi – stundai).  

Visas dienas sajaukušās vienā lielā murckulī. Jau vairākas nedēļas neeksistē ne ģimene, ne brīvais laiks, ne normāls miegs. Kā milzīgi rijīgs astoņkājis visu mani pārņēmusi skola. Neziņa un viss jaunais rada haosu un diskomfortu.


Krieviski domājošie

Pa ceļu gāja divi vīrieši pirmspensijas vecumā. Viens kaut ko krievu valodā pateica, bet otrs diezgan paskaļi, skatoties uz mani, viņam aizrādīja: “Надо говорить по-латышски. А то скоро всех нас прибют.” (Jārunā latviski. Citādi drīz viņi mūs iekaustīs.) Pēc šitāda teksta to arī gribējās izdarīt.

 

Atslābums

Pēc darba vīrs piedāvāja aizbraukt ar riteņiem uz mežu sēņot. Iekritusi azartā, beidzot spēju nedomāt par skolu. No meža izlīdām tikai tad, kad kritušās koku lapas mijkrēslī vairs nevarēja atšķirt no sēnēm. Kaut kur bija izgaisušas arī bailes no ērcēm.

Gailene manas plaukstas lielumā. 


Atpūtas vieta

Patīk Ikšķilē sēdēt uz laipas, raudzīties uz Meinarta salu un labpatikā virs Daugavas ūdeņiem šūpot kājas.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Vecāku priekšstati par bērna nākotni bieži vien atšķiras no bērna priekšstatiem par savu nākotni.