Lai, izejot uz balkona basām kājām, nejustu vēso betona grīdu, balkonā esmu ieklājusi mīkstā seguma sedziņas. Tās tur atrodas cauru gadu, tāpēc dienās, kad līst vai snieg, pāri balkonam pārlieku plēvi (skatīt šeit).

Kad bērni bija mazi, siltā laikā viņi balkonā uz grīdsegas spēlējās. Vēl tikai jāpiemin, ka balkons no iekšpuses ir apdarināts tā, ka nav spraugas starp grīdu un balkona margām, tāpēc bērniem rotaļājoties, neviena manta nevarēja izkrist pa balkonu ārā.

No 5 zirņiem piešķiru

Autores piezīmēs grāmatas noslēgumā rakstīts, ka šis romāns ar nosaukumu Not quite an angel (Ne gluži eņģelis) tapis 1995. gadā, bet pārizdodot pēc 18 gadiem, tas ticis uzlabots un vietām arī pārrakstīts, iegūstot jaunu nosaukumu Eņģeļu koks.

34 gadu vecumā ar Grētu notiek kāds negadījums, kura laikā viņa zaudē atmiņu. Turpmākos 24 gadus viņa no savas iepriekšējās dzīves neko neatceras. Grēta dzīvo nošķirti no sabiedrības, reti izejot no mājas. Pie viņas visus šos gadus ciemos ierodas tikai daži ģimenes locekļi, bet visbiežāk Deivids, kuru ar Grētu saista draudzīgas attiecības kopš jaunības.

Ik gadu Grēta tika aicināta ciemos uz ģimenes mājvietu laukos - Mārčmontas muižu, bet viņa vienmēr atteica. Beidzot Deividam izdevās viņu pierunāt šajā namā ģimenes lokā nosvinēt Ziemassvētkus. Grēta, ierodoties muižā, pamazām sāk atcerēties savu pagātni.

Lasāmais, kas līdzinās ziepju operas seriālam. Grāmatas pirmā puse likās interesanta, bet otrā puse garlaikoja. Iespējams tāpēc, ka bija paredzama.