Latviešu valodas skolotāja uzdeva mājas darbu – iekārtot līniju burtnīcu un aprakstīt tajā interesantus atgadījumus, kas notikuši vienas nedēļas laikā. Atzīšos, - man nepatīk rakstīt dienasgrāmatas. Šī nodarbe labāk piestāv meitenēm. Tikai viņām, manuprāt, ar tiem interesantajiem atgadījumiem ir tā trūcīgāk.

Nu tad es sāku ...

Esmu parasts zēns. Man ir divpadsmit gadi, un es dzīvoju privātmājā. Man ir normāla ģimene: mamma, tētis, es un mazais brālis Markuss. Mūsu ģimenē katram kaut kas padodas: mammai padodas audzēt puķes, tētim - remontēt mašīnu, bet mazajam brālim – eh, traucēt man spēlēt datorspēles. Ak, aizmirsu piebilst, - esmu izcili labs datorspēļu spēlētājs. Tas arī viss par mani un manu ģimeni.

tik Tu zinātu, kāda jezga pie mums Ziemeļos pašlaik valda! Pie visa vainīgs ir Sniegamātes un Ziemeļvēja ieilgušais strīds. Atraduši gan īsto laiku. Ziemassvētki jau klauvē pie durvīm, bet viņi gandrīz divus mēnešus viens uz otru skaišas. Ak, es gandrīz aizmirsu pateikt, par ko viņi sastrīdējās. Par sniegu! Tieši tā. VIŅI SASTRĪDĒJĀS PAR SNIEGU! Ja gribi zināt, kā viss sākās, klausies ...

Skatuves iekārtojums. Vienā skatuves pusē atrodas galds ar dāvanu maisiņiem. Tas ir rūķu namiņš. Otrā skatuves pusē atrodas eglīte. Tas ir mežs. Skatuves centrā uz grīdas nolikti divi kartona cirvīši.

Izrādes sākumā rūķu mamma rosās ap dāvanu maisiņiem, kas salikti uz galda.

Teicējs: Šodien rūķu namiņā liela rosība, jo vakarā paredzēta Ziemassvētku balle. Līdz tam laikam jāpaspēj sapost māju un sagatavot dāvanas.

Pie rūķu mammas pieskrien divi mazie rūķi. Viņi skraida apkārt galdam, viens otru ķer, grūstās, līdz nogrūž no galda zemē vienu dāvanu maisiņu. Rūķu mamma maisiņu paceļ un ieskatās tajā iekšā.

Rūķu mamma (dusmīgi uz abiem rūķiem): Mierīgāk, mazie palaidņi! Dauzoties jūs nolauzāt rotaļu lidmašīnai spārnu! Ja nevēlaties palīdzēt, labāk ejiet no šejienes projām un netraucējiet kārtot dāvanas!

Leļļu teātra skatuves iekārtojums. Nepieciešams aizslietnis, aiz kura slēpties lomu atveidotājiem. Kā aizslietni var izmantot divus vai trīs kopā sabīdītus krēslus, kas pārklāti ar audumu. Vienā aizslietņa pusē piestiprina uzzīmētu mājiņu ar logu un atveramām durvīm, bet otrā pusē – uzzīmētu krūmu.

Cālēns (netālu no krūma šurpu turpu pastaigājas un priecīgs dungo dziesmiņu):

Ziema aizgājusi mājās;

Pavasaris nāk.

Taurenīši lidinājas;

Mauriņš zaļot sāk.

Ruksītis (iet pie Cālēna): Sveiks, Cālēn! Ko tu tāds priecīgs?

Cālēns: Sveiks, Ruksīt! Šodien Lieldienas!

Ruksītis: Vai Zaķis olas jau atnesa?