No 5 zirņiem piešķiru

Pirms lokdauna, kad Latvijā uz trīs nedēļām aizvēra ciet visus, izņemot pirmās nepieciešamības preču veikalus, paspēju nopirkt trīs grāmatas. Šī bija pirmā, ko izvēlējos lasīt, jo anotācijā uzrunāja kāda vērtētāja citāts – “… izlasīju to divos vakaros…” Sapratu, ka varētu būt interesanta. Iesāku lasīt pirms iešanas gulēt ar cerību, ka kādā mirklī iemigšu, taču grāmata mani nelaida vaļā. Lasīju visu nakti līdz pat rītam, kamēr pabeidzu.

Kriminālromānā figurē divi galvenie varoņi - gleznotāja Alīša un psihoterapeits Teo. Par Alīšu mēs uzzinām no dienasgrāmatas, ko viņa uzsākusi rakstīt apmēram pusotru mēnesi pirms vīra nāves, bet Teo ir galvenais stāstījuma virzītājs.

Alīša ļoti mīl savu vīru Gabrielu, taču kādu vakaru pēc vairāku šāvienu atskanēšanas, policija jauno sievieti ar grieztām brūcēm atrod līdzās nogalinātajam vīram. Uz grīdas mētājas nazis un pistole ar viņas pirkstu nospiedumiem. Pēc visa šī traģiskā notikuma sieviete pārstāj runāt. Kad Alīšu izlaiž no slimnīcas un līdz tiesai nosaka mājas arestu, top glezna ar pašportretu, kurai tiek dots grieķu mitoloģijas tēla Alkestīda nosaukums. (Alkestīda labprātīgi ziedo dzīvi sava vīra labā, iedama nāvē viņa vietā). Pēc tiesas lēmuma Alīšai tiek noteikta piespiedu ārstēšana psihiatriskajā slimnīcā Grovā.

Psihoterapeits Teo ir pārliecināts, ka ir īpaši kvalificēts speciālists, tāpēc spēs palīdzēt Alīšai izārstēties. Tikai pēc sešiem gadiem, ko sieviete pavadījusi Grovā, atbrīvojas tiesu psihoterapeita vieta, uz kuru tik ilgi ir gaidījis Teo. Nokļuvis savā jaunajā darbavietā, viņš ne tikai individuāli sāk strādāt ar Alīšu, bet, gluži kā detektīvs, mēģina izzināt viņas pagātni, tiekoties ar dažiem cilvēkiem, ko Alīša pazina.

Kriminālromāns par mīlestību, nodevību, bērnības traumām, dziļi slēptām sāpēm un bailēm. Romāns, kura atrisinājums nav paredzams iepriekš. Tas lasītāju noteikti pārsteigs.

 

Citāti

Turpinājums ...

Kā mana meita teica –, lai neiebuksētu priekšējo mašīnu.

No 5 zirņiem piešķiru

Trīsdesmit trīs gadus vecajai Greisai dzīvē iestājies melnais periods, jo vienlaicīgi tiek zaudēts darbs, viņu pamet puisis, kā arī applūst dzīvoklis. Kamēr tiek remontēti dzīvokļa griesti, Greisa uz dažām nedēļām no Ņujorkas pārceļas uz savu bērnības mazpilsētu Dorsetu pie vecākiem. Te ik uz soļa pārņem atmiņas, kurās viņa vēlreiz izdzīvo jaukos mirkļus ar māsu Reniju, kas diemžēl pirms 17 gadiem gājusi traģiski bojā. Greisu vēl joprojām nepamet sajūta, ka viņa pie šīs nāves ir daļēji vainojama. Līdz pat šim mirklim Greisa nav uzdrošinājusies vecākiem to atklāt, jo viņa baidījusies, ka vecāki novērsīsies. Greisai vienmēr ir licies, ka vecāki Reniju mīlējuši vairāk, jo viņa visās jomās bija daudz spējīgāka par divus gadus jaunāko māsu.

Laikā, kad Greisa ciemojas Dorsetā, te ieradusies Holivudas filmēšanas grupa ar režisoru Pīteru, kas ir Greisas labākais skolas draugs un pirmā mīlestība. Greisa ļoti cer atjaunot šīs attiecības, taču viņas dzīvē ienāk vēl divi vīrieši - sieviešu mīlulis un elks aktieris Šons Līdss, kā arī vēstures skolotājs Mičs, kas pa vasaru piestrādā tēva velosipēdu darbnīcā.

 

Citāti

Turpinājums ...

 Uzdevums: Izvēlēties jebkāda mākslinieka gleznu ar kluso dabu un mēģināt ar mājās pieejamām lietām to atdarināt (nevis zīmēt vai gleznot). Vēlams pielietot asprātīgus elementus.

 

 Atveidotās mākslinieku gleznas skolēnu interpretācijā:

 

Jekaterina Vestnikova nav informācijas (2017)

Izmantoju vīnogas, ābolu un granātābolus. Lai būtu interesantāk, plūmes izveidoju no plastilīna.

 

Jorge Pazs “Klusā daba” (2018)

Izmantoju mandarīnu, zilu pudeli, baltu krūzīti, koka virtuves dēli un nazi. Man nebija dvielis ar zilām strīpām, tāpēc uz baltā dvieļa uzliku zilu lentīti.

 

Liu Vei Hengs “Saksofons un sarkana roze” (2017)

Izmantoju savu tenora saksofonu, nošu lapas, sarkanu plastmasas rozi un mākslīgo zīdu, kuram pa virsu uzliku līmaudumu, lai izskatītos baltāks. Izvēlējos šo gleznu atdarināt, jo man ļoti patīk mūzika.

 

Iļja Maškovs “Klusā daba ar augu un augļiem” (1914-1915)

Gleznā izmantoti āboli, mandarīni, bumbieri, plūmes (persiki aizstāti ar mandarīniem). Neizdevās atrast dzelteno bumbieri, tāpēc izmantots zaļš bumbieris. Tika mēģināts to nokrāsot ar dzelteno guašas krāsu, bet nebija labi. Vēl izmantota līdakaste puķpodā un šķīvis. Galdauta vietā paņemts balts palags, kas nedaudz nosmērēts ar ogles zīmuli.

 

Marija Kiselevskaja “Tējkanna” (2017)

Gleznā izmantota tējkanna, T-krekls un ola. Bija dīvaina sajūta, kad ola tika saplēsta uz mīļākā krekla.

 

 Vecums: 6.-9. klase

 Darba ilgums: 2 mācību stundas

 Nepieciešamie materiāli: dators ar pieeju internetam, dažādas mājās atrodamas lietas.

Turpinājums ...