No 5 zirņiem piešķiru

Grāmatu biju lasījusi krievu valodā pirms apmēram 10 gadiem. Zināju, ka laba, bet neatcerējos sižetu, tāpēc, līdzko grāmatnīcā ieraudzīju tulkojumu latviešu valodā, nopirku, lai izlasītu vēlreiz.

Romāns atklāj divu jaunu sieviešu stāstus, ko vieno viena un tā pati glezna, taču šos stāstus šķir laikaposms - 90 gadi. “(..) reizēm gleznas vēsture ir ne tikai mākslas darba, bet arī ģimenes vēsture, ar visiem tās grēkiem un noslēpumiem.”

1916. gads. Sofija Lefēvra ir mākslinieka sieva, kas kopā ar māsu un brāli saimnieko viesnīcā “Sarkanais gailis.” Viņas vīrs jau divus gadus piedalās Pirmajā pasaules karā, un vienīgais dārgums, kas neļauj izbalēt atmiņām par vīru, ir viņa glezna “Meitene, kuru tu atstāji” ar Sofijas portretu. Taču šī glezna iepatīkas vācu armijas komandantam, kas ik vakaru kopā ar vācu virsniekiem ierodas viesnīcā uz pusdienām. Sofijai nākas pieņem smagu lēmumu.

2006. gads. Pirms četriem gadiem nomiris Līvas Halstonas vīrs – talantīgs arhitekts. Līvas atmiņas par vīru glabā glezna “Meitene, kuru tu atstāji”. Vīrs šo gleznu viņai uzdāvināja medusmēneša ceļojuma laikā. Diemžēl uzrodas mākslinieka mantinieki, kas vēlas gleznu atgūt. Līva pieņem izaicinājumu cīnīties par to.

Romāns iesākās daudzsološi. Lasīju to lidmašīnā, tāpēc vairāku stundu lidojums pagāja nemanīts. Jāatzīst, ka romāna vidusdaļa, kur sākās stāstījums par 2006. gada notikumiem, mani garlaikoja. Varbūt tāpēc, ka to lasīju pa maziem gabaliņiem vairākus vakarus pirms gulētiešanas. Labi uzdzina miegu. Taču apmēram pēc 100 lappusēm intriga atgriezās.

Citāti

Turpinājums ...