Vecāku žūrijas grāmata no “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas 2015. gada kolekcijas”.

No 5 zirņiem piešķiru

Dzejoļu grāmatas kopā ar bērniem neesmu lasījusi daudzus gadus, jo manējie no kopālasīšanas vecuma jau izauguši, tāpēc tika dota iespēja atgriezties atmiņās, kad bērni bija vēl mazi. Kaut arī dzejoļi ir ļoti personīgi, un dažos paustās domas man palika neskaidras, tomēr lielākā daļa aprakstīto dzīves situāciju nav gājušas secen arī mūsu ģimenei. Domāju, ka ar saviem bērniem, ja tiem lasītu priekšā šo grāmatu, būtu daudz ko pārrunāt.

Tagad par dzeju kā tādu. Neesmu speciāliste, bet ne visus rakstītos tekstus šajā grāmatā nosauktu par dzejoļiem. Vietām parasts stāstījuma teksts sadalīts dzejas rindās, un par dzeju tas top tikai tad, ja to lasa dzejas ritmā. Bet, ja lasa ar intonāciju kā parastu tekstu, tad tas sanāk parasts stāstījums. Un vēl - man vienmēr nepatiku izraisījuši dzejoļi bez pieturzīmēm. Tas rada šķietamību, ka tādā veidā tiek slēpts interpunkciju analfabētisms.

Patika piedāvātajās ilustrācijās ieliktā doma, asprātība un spēles elementi, taču ilustrāciju tehniskais izpildījums, manuprāt, ir paviršs. Flomāsteru nevienmērīgais klājums rada lieku raibumu un krāsainību, tāpēc kopumā zīmējumi grūti uztverami.

P.S. Apsolos, ka noteikti uzcepšu kūku, kuras recepte un gatavošanas gaita uzzīmēta šajā grāmatā.

Turpinājums ...

Turpinājums ...

No datora krēsla virsmas sāka lobīties mākslīgās ādas strēmeles, tāpēc nolēmu uzšūt pārvalku. Lai tas izdotos precīzāks, krēslu izjaucu.

Uz roku paliktņiem no bieza filca uzšuvu mīkstu polsterējumu. Tad no mēbeļu auduma piegriezu taisnstūrveida detaļas. Garākās malas sašuvu kopā, lai veidotos “caurule”. Tās abos galos ievēru apaļo gumiju, kuru nepieciešamā garumā iespējams savilkt ar fiksētāju (A). 

Visgrūtāk bija uzšūt atzveltnes detaļu, jo nācās zīmēt piegrieztni. Lai pārvalku varētu uzvilkt uz atzveltnes, tā abos sānos iestrādāju rāvējslēdzējus (B). Uz aizmugurējās daļas uzšuvu četrstūrveida kabatu (C).

Tā kā krēsla sēdvieta bija kļuvusi cieta, no porolona izgriezu polsterējumu. Mēbeļu audumu sēdvietai piegriezu ovālā formā. Ārmalas nolocīju un nošuvu tā, lai apvalkā varētu ievērt gumiju ar pogcaurumiem.

Kad datora krēsls tika saskrūvēts, uz sēdvietas novietoju plānu spilventiņu, kuram arī uzšuvu mēbeļu auduma pārvalku (D).

Pirms dažiem gadiem ciemojoties Daugavpils dizaina un mākslas vidusskolā “Saules skola”, telpā, kurā tai laikā notika remontdarbi, pamanīju interesantu ūdens bunduli, kas bija piestiprināts pie sienas. Tā virspusē paceļams vāks, lai varētu iepildīt ūdeni.