1. lappusē – Madeiras sala

2. lappusē – Madeiras sala (turpinājums)

3. lappusē – Madeiras sala (turpinājums)

4. lappusē – Porto Santo sala

Ceļojuma plānošana

Vairāk kā gadu ieilgusī mājsēde ar izkropļoto mācību procesu un attālināto mācību pārslodzi, pārslimotais kovids, kura laikā lielā darba apjoma dēļ pat nepaņēmu slimības lapu, kā arī nemitīgais presings no valdības puses, manī radīja spēka izsīkumu, ko nespēju atgūt pat vasaras atvaļinājuma laikā. Augusta beigās organisms sāka raidīt sāpīgus signālus, liekot man saprast, ka pienācis pēdējais brīdis noraut “stop krānu” un uz dažām dienām atslēgties no ikdienas dzīves ritma. Tas arī bija iemesls, kāpēc skolēnu rudens brīvlaiku nolēmu veltīt savas mentālās veselības uzlabošanai. Izvēlējos “Impro” piedāvāto ceļojumu “Atlantijas pērle Madeira un atpūta zelta salā Porto Santo”, lai kaut uz īsu brīdi atkal varētu baudīt vasaras bezrūpību, pavadītu vairāk laika divatā ar vīru un lai beidzot uz personīgās ādas nebūtu jāizbauda ekskursiju organizatora stress un atbildība.

Madeiras arhipelāgs ir vulkāniska salu grupa Atlantijas okeānā, kurā ietilpst divas apdzīvotas salas – Madeira un Porto Santo, kā arī divas neapdzīvotas salas. Madeiras arhipelāgs ir Portugālei piederoša autonoma teritorija, kas atrodas apmēram 1000 km no Portugāles galvaspilsētas Lisabonas un 700 km no Āfrikas piekrastes. Reģiona galvaspilsēta ir Funšala, kas atrodas uz Madeiras salas. Attālums no Rīgas līdz Funšalai apmēram 4113 km, un lidojums ilgst gandrīz sešas stundas.

Turpinājums ...

No 5 zirņiem piešķiru

Romānu “Zvaigžņu dāvātāja” biju iesākusi lasīt krievu valodā pirms apmēram diviem gadiem, taču lasīšana rīderī (e-book reader) man nešķita pietiekami ērta, tāpēc, izlasījusi vien ceturto daļu, romānu pametu. Iespējams, ka lasīšana krievu valodā neritēja tik raiti kā dzimtajā valodā, un arī grāmatas sākumdaļā aprakstītie notikumi nešķita pārāk saistoši, kaut izlasīto es samērā labi atcerējos pat pēc tik ilga laika. Taču, ieraugot šo romānu grāmatnīcas plauktā latviešu valodas tulkojumā, bez liekas apdomāšanās nopirku. Un nenožēloju.

Grāmatu caurvij divas galvenās varones – brīvdomātāja Mārdžerija un nelaimīgi precējusies Alise. Viņas ap sevi pulcē vairākas sievietes, kļūstot par ceļojošajām bibliotekārēm un kopīgi iesaistoties cīņā par sieviešu līdztiesībām. Autore lasītāju iztēlē izvadā pa Kentuki kalnaino apvidu, kur katru dienu, neskatoties uz laikapstākļiem, vairākas stundas jājot, pavada bibliotekāres cēla mērķa labad -, lai apkaimes iedzīvotājiem piegādātu grāmatas un žurnālus.

Neskatoties uz dažādiem starpgadījumiem, šī grāmata izstaro labestīgu auru, parādot, kā draudzība palīdz visām “grāmatu meitenēm” atbrīvoties no aizspriedumiem un kļūt drosmīgākām.

Romāns balstīts uz patiesiem notikumiem. No 1935. līdz 1943. gadam Amerikas Savienotajās Valstīs darbojās Ceļojošo bibliotēku programma.

Citāti

Turpinājums ...

Gada sākumā Raimonds Pauls (85) paziņoja, ka beidz koncertēt, tāpēc biju manāmi pārsteigta, kad uzzināju, ka viņš septembra nogalē uzstāsies mūsu pilsētā. Šoreiz maestro koncertēja kopā ar Latvijas Radio bigbendu, Anci Krauzi un Daumantu Kalniņu.

Visumā koncerts patika. Traucēja tikai raksturīgais latviešu estrādes mūzikai – fona skanējuma pārākums pār dziedātājiem. Līdz ar to brīžiem bija grūti saprast dziesmu vārdus. Dēls pēc koncerta teica: “Labāk būtu, ja Raimonds Pauls uzstātos tikai ar abiem dziedātājiem.”

Televīziju sen vairs neskatos, tāpēc Daumants Kalniņš man bija kā atklājums. Fantastiska balss un teatrāla atbrīvotība. Turpretim Ances Krauzes balss izklausījās smagnēja, pievilkusies ar tautas dziesmu dziedātājas bļaušanas stilu. Kamēr dziedāja tautas dziesmas Raimonda Paula apdarē, bija okey. Līdzko sāka dziedāt ar Daumantu mīlas dziesmas, manuprāt, abi pēc balsu tembra neklapēja kopā. Bet tās ir tikai manas – klausītājas, ne profesionāles domas.