Ziemassvētkos saņēmu dāvanā nelielu grāmatu, ko tajā pat vakarā arī izlasīju. Manuprāt, daudz liekvārdības, kas ietver vairākkārtēju atkārtošanos par vienu un to pašu. Arī no maketēšanas viedokļa neekonomiski aizpildīti lapu atvērumi, uz kā rēķina varēja samazināt kopējo grāmatas lappušu skaitu, tādā veidā saudzējot dabu.

Sižeta līnija tādā bišķi vecmodīgā stilā, īpaši par to, ka skolas salidojumā viens izstāstījis dzīves pamācošu pasaku “Kurš pievācis manu Sieru?”, bet pēc pasakas noklausīšanās bijušie klases biedri pārrunājuši, kā viņiem dzīvē gājis ar to Siera pazaudēšanu un jaunā Siera iegūšanu. Papētīju, kurā gadā grāmata tapusi. Izrādās -  tālajā 1999. gadā. “Zvaigzne ABC” to izdevusi 2000. gadā un tagad – 2023. gadā – pārpublicējusi vēlreiz. Vairāk kā 20 gadi ir pietiekami ilgs laika periods dzīves gudrību pasniegšanas stila mainībai.

Novērtēju tikai ar diviem zirņiem, jo izklāstīta priekš manis sen zināma atziņa, ka vienmēr jābūt ne tikai gataviem pārmaiņām, bet jārod sevī arī iekšējs gribaspēks mainīties.

Citāti, kas secīgi atklāj grāmatas galveno domu

Turpinājums ...

Nebija ne stimuls, ne vēlme nodoties Ziemassvētku dekorēšanas priekiem. Apviju ap mākslīgo egli tik vien kā lampiņu virtenes, un vairākas kastes ar rotājumiem, kas glabāti gan no manas, gan jaunākās paaudzēs bērnības, atvērtas noliku istabā, kur bija paredzēta svinīgā apdāvināšana.

Saņemot dāvanas, piedāvāju ierasto priekšnesumu vietā no kastēm paņemt vienu egles rotājumu un, pastāstot, kāpēc izvēlējās tieši šo, pakārt eglītē. Tādā veidā mums dāvanu saņemšana tika apvienota ar patīkamiem atmiņu stāstiņiem un arī ar kopīgu egles rotāšanu.