No 5 zirņiem piešķiru

Nav vērts ticēt atsaucēm uz 2. vāka - “Izlasīju ar aizturētu elpu vienā piegājienā (..) Nav iespējams pārtraukt lasīt.” Ir iespējams. Uz grāmatas beigām biju gatava mest mieru, nemaz neuzzinot, kā viss atrisināsies. Atturēja vien tas, ka nācās pavadīt garlaicīgas stundas vilcienā, tāpēc turpināju.

Iesākās intriģējoši. Kādai sievietei (Lēnai, kas tomēr nav Lēna) izdodas izbēgt no gūsta. Viņa vardarbīgi tika turēta būdā bez logiem dziļi mežā. Kopā ar viņu brīvībā izkļūst arī meitene Hanna, kas sirgst ar autiskā spektra traucējumiem. Tieši šīs meitenes saruna ar psiholoģi grāmatas sākumā mani “paņēma”, taču, jo tālāk lasīju, jo sižets kļuva arvien izstieptāks, neinteresantāks un brīžiem arī murgains. Pretīgi likās, ka autore sižetā iepinusi psihiski traumētus bērnus, kas visu savu dzīvi pavadījuši ieslēgti būdā.

Citāts, kas raksturo romāna galveno domu - “Tā ir mīlestība. Vienalga, lai arī tā būtu cik slimīga būdama, sarežģīta un grūti saprotama, tā nepārprotami ir mīlestība. Mīlestība, kas mūs virza. Kas mūs padara par monstriem, katru savā veidā.”

Niedru bumbu pakāru klasē pie griestiem pirms Ziemassvētkiem. Pēc Jaunā gada visi griestu rotājumi tika noņemti nost, bet šis skarainais dekors palika karājoties līdz pat vasaras brīvlaikam.

Pagatavošana pavisam vienkārša. Pie apaļas floristikas oāzes piestiprina auklu, aiz kuras dekors tiks karināts. Oāzē sasprauž kuplas niedres, kas saplūcamas pie ūdenstilpnēm (es niedres sagādāju decembrī). Tā kā rotājums bija paredzēts uz Ziemassvētkiem, tas tika appūsts ar mākslīgo sniedziņu, bet bez tā var arī iztikt.

Skolēniem bija pārsteigums, ka klases rotāšanai var izmantot visiem pieejamu dabas materiālu. Viņi arī nezināja, ka senākos laikos, rotājot telpu, niedres tika spraustas kartupelī.