Sagatavošanās. Viesnīcu rezervēšana

2005. gada vasarā abi ar vīru nospriedām, ka beidzot pienācis laiks kopā ar bērniem paceļot ārpus Latvijas robežām. Dēlam tovasar nosvinējām 3 gadu jubileju, bet meita bija jau 6 gadus veca. Kā galveno ceļojuma mērķi izvēlējāmies Klaipēdas delfinārija apmeklēšanu. Tā kā Klaipēda atrodas samērā netālu, negribēju aprobežoties ar 1 vai 2 dienu braucienu, tāpēc ieplānoju ceļojumu 4 dienām.

Kā pirmo nakšņošanas vietu izvēlējos Liepāju. Tajā laikā vēl nebija viesnīcu rezervēšanas sistēma www.booking.com vai arī es vienkārši par tādu neko nezināju, tāpēc informāciju par viesnīcām meklēju internetā uz dullo. Pilsētas centra viesnīcas šķita pārāk dārgas, tāpēc rezervēju istabiņu hostelī netālu no jūras.

Turpinājums ...

Katru gadu pirms Ziemassvētkiem veikalā nopērku piparkūku mīklu, lai bērni varētu uzcept piparkūkas. Pēc tam viņi tās dekorē ar balto glazūru*. Pavisam nejauši radās ideja sagatavot asprātīgas dāvaniņas. Uz katras piparkūkas ar glazūru uzraksta vienu burtu. Pie tam uzrakstītajiem burtiem kopā jāveido kāds mīļvārdiņš vai īss novēlējums. Tad piparkūkas saber dāvanu maisiņā, bet pie sasienamā piestiprina apsveikuma kartīti ar paskaidrojumu, ka pirms ēšanas no piparkūkām jāsaliek vārds vai novēlējums. Lai uzdevumu atvieglotu, dāvanu maisiņā starp piparkūkām ieliek salocītu papīra lapiņu ar pareizo atbildi.

*Balto glazūru gatavo šādi: sakultam 1 olas baltumam pievieno 200-300 g pūdercukura un piepilina dažas citrona sulas piles. Masu turpina kult. Tad to pilda konditorejas špricē un rotā piparkūkas.

Sagatavošanās

2007. gada jūnijā - kā ik gadu, vairākas dienas kopā ar bērniem atpūtāmies Ventspilī, tāpēc jūlijā ieplānoju tikai 2 dienu ilgu ģimenes ceļojumu. Pēc bērnībā noskatītās latviešu filmas “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, biju nolēmusi kādreiz aizbraukt uz Munameģi, lai redzētu, kas tur tik īpašs, par ko Lāsmiņa filmā tā jūsmoja. Nu, bija pienācis īstais laiks šim braucienam. Patriotisku jūtu vadīta, nolēmu, ka pie vienas reizes mēs varētu aplūkot arī Latvijas augstāko kalnu, bet pēc tam abus kalnus salīdzināt. Tā arī radās maršruta nosaukums: “Gaiziņš – Munameģis”.

Turpinājums ...

Dievs, veidojot pasauli, radījis dzīvas būtnes, kas var staigāt pa zemes virsu, mitināties zem zemes, peldēt ūdens dziļumos, kā arī lidot plašajās tālēs. Taču dievs, kaut kādu vien viņam zināmu iemeslu dēļ, nav radījis nevienu dzīvu būtni, kas spētu veikt visas četras uzskaitītās darbības. Pat cilvēks bez mehānisko līdzekļu palīdzības nespēj visu – kaut vai lidot. Viņš kā putns var plivināt savas rokas visu dienu, bet labuma no tā nekāda – gaisā nepacelsies.

Vēlme redzēt citādo pasauli no augšas, cilvēku urdījusi vienmēr. Vai atceries teiku par puisi Ikaru, kurš ar paša darinātiem spārniem centies lidot pretī saulei? Taču saules stari bija par karstu un izkausēja no vaska un putna spalvām darinātos spārnus...

Bieži vien mēs spējam lidot sapņos. Gudrākie mēdz teikt, ka tādos mirkļos mēs augam. Bet, ja sapnī lido pieaugušais, vai viņš arī aug?

Adventes laikā visapkārt lido balti eņģeļi un gaišas domas. Būsim šajās dienās arī mēs baltie eņģeļi un lidosim. Kur tavi spārni?