Vecāku žūrijas grāmata no “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas 2015. gada kolekcijas”.

No 5 zirņiem piešķiru

  

Dzejoļu grāmatas kopā ar bērniem neesmu lasījusi daudzus gadus, jo manējie no kopālasīšanas vecuma jau izauguši, tāpēc tika dota iespēja atgriezties atmiņās, kad bērni bija vēl mazi. Kaut arī dzejoļi ir ļoti personīgi, un dažos paustās domas man palika neskaidras, tomēr lielākā daļa aprakstīto dzīves situāciju nav gājušas secen arī mūsu ģimenei. Domāju, ka ar saviem bērniem, ja tiem lasītu priekšā šo grāmatu, būtu daudz ko pārrunāt.

Tagad par dzeju kā tādu. Neesmu speciāliste, bet ne visus rakstītos tekstus šajā grāmatā nosauktu par dzejoļiem. Vietām parasts stāstījuma teksts sadalīts dzejas rindās, un par dzeju tas top tikai tad, ja to lasa dzejas ritmā. Bet, ja lasa ar intonāciju kā parastu tekstu, tad tas sanāk parasts stāstījums. Un vēl - man vienmēr nepatiku izraisījuši dzejoļi bez pieturzīmēm. Tas rada šķietamību, ka tādā veidā tiek slēpts interpunkciju analfabētisms.

Patika piedāvātajās ilustrācijās ieliktā doma, asprātība un spēles elementi, taču ilustrāciju tehniskais izpildījums, manuprāt, ir paviršs. Flomāsteru nevienmērīgais klājums rada lieku raibumu un krāsainību, tāpēc kopumā zīmējumi grūti uztverami.

P.S. Apsolos, ka noteikti uzcepšu kūku, kuras recepte un gatavošanas gaita uzzīmēta šajā grāmatā.

 


Vecāku žūrijas grāmata no "Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas 2015. gada kolekcijas".

No 5 zirņiem piešķiru

 

Saturiskā ziņā viduvēja grāmata, kuras atrisinājumu varēja paredzēt jau pašā sākumā.

Pēc būtības esmu taisnības cīnītāja, tāpēc neciešu melus un nodevību. Jo nepateiktais un neizstāstītais, bet ilgu gadu garumā noklusētais un turētais noslēpumā, manā skatījumā arī ir meli un nodevība. Tāda netīrības sajūta radās gan pret Elsu (kaut arī viņa uz miršanas gultas), gan pret Marti. Vairākus gadu desmitus abi vecāki no meitas Eleonoras slēpa patiesos iemeslus, kāpēc viņu bērnībā pameta auklīte Ēva, kuru meitene trīs gadu garumā uztvēra gandrīz kā savu otro māti, jo īstā māte lielākoties bija prom semināros, konferencēs un lekcijās.

Uzskatu, ka katram šajā mīlestības trīsstūrī bija sava vaina. Bet visvairāk nosodu Marti, kurš, diemžēl, rīkojās tikpat pārgalvīgi, kā lielākā daļa precētu vīriešu, kas neaizdomājas par sekām. Kā suns, kuram ir divi saimnieki, Marti šaudījās no Elsas pie Ēvas. Vai tiešām visi mākslinieki arī dzīvē ir tik haotiski kā savos darbos? Un rezultātā tika salauztas sirdis visiem trijiem. Un vienam tā sirds bija salauzta tik ļoti, ka salīmēt, saskrūvēt, sacementēt vai arī citādā veidā to sadabūt kopā, vairs nebija iespējams.

Garlaicīgākās teksta daļas grāmatā laidu garām. Labai grāmatai gan to neatļautos. Tracināja, ka vairāki sieviešu personāži tika uzrunāti kā meitene. Tas bieži sajauca galvu. Tomēr daži citāti grāmatā man ļoti patika.

 

Citāti


Jans Pedersens, Lāršs Svensons „Putnu dziesmas”

12.07.2015.

No 5 zirņiem piešķiru

  

Kad grāmatu pirmo reizi ieraudzīju grāmatnīcas "Zvaigzne ABC" skatlogā, nodomāju, ka tā ir mazu bērnu izzinošā grāmata ar dažādiem skaņas efektiem. Taču tiklīdz iegāju veikalā, sapratu, ka, neskatoties uz grāmatas augsto cenu (ap 40 eiro), man tā noteikti jāiegādājas. Meita jau kopš bērnības aizraujas ar putnu izzināšanu, tāpēc grāmata papildinātu viņas bibliotēku par putniem.

Lai arī zināju, ka internetā pieejami putnu dziesmu ieraksti (http://www.putni.lv/index_balsis.htm), šī grāmata man šķita parocīgāka. Vienīgais žēl, ka grāmatā aplūkotie ir Zviedrijā sastopamie putni, jo autori ir zviedri. Piemēram, gribēju dzirdēt griezes balsi, bet grāmatā tāda putna nav. Vēl man šķiet mīnuss, ka līdzās putniem nav attēli ar olām.

Lai gūtu patiesu informāciju par Latvijas putniem, papildus var izmantot J. Baumaņa un V. Klimpiņa grāmatu "Putni Latvijā". Tajā ir putnu attēli, apraksti un olas. Toties trūkst putnu balsis.

Grāmata "Putnu dziesmas" mūsmājās nolikta uz galda pieejamā vietā, lai ejot garām, rastos vēlme grāmatu pašķirstīt un ieklausīties putnu balsīs. Domāju, ka īpaši tuva šī grāmata kļūs ziemas mēnešos, kad putnu balsis ārpus mājas būs pieklusušas.


No 5 zirņiem piešķiru

Cik noprotu, tā ir otrā karikatūrista grāmata. Zinu, cik grūti izdomāt, kā attēlot kādu notikumu vai situāciju, pārvēršot to par joku. Gata darbus pirmo reizi pamanīju 2004. gadā CSDD Rīgas nodaļā (Bauskas ielā). Protams, ka izstāde toreiz bija par satiksmes drošības tēmu "Karikatūra uz Latvijas ceļiem…"


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Vecāku priekšstati par bērna nākotni bieži vien atšķiras no bērna priekšstatiem par savu nākotni.


lasītākie raksti tēmā

pēdējā mēneša laikā