No 5 zirņiem piešķiru

Romāna galvenās varones ir divas 40+ vecuma sievietes, kas dzīvo atšķirīgās sociālās vidēs, bet kāds nejaušs atgadījums viņas saved kopā.

Semai ir pieaugusi meita un vīrs, kas jau ilgstoši slīkst dziļā depresijā. Sema ir ārkārtīgi pārgurusi, jo vienīgā finansiāli apgādā ģimeni. Viņai nākas izturēt priekšnieka nepamatotos pārmetumus, drūmo mājas gaisotni, tuvās draudzenes slimību un arī rūpes par vecākiem.

Nīša ir ļoti bagāta un pašpārliecināta amerikāniete, kas šobrīd kopā ar vīru apmetusies kādā no Anglijas viesnīcām penthouse numurā. Viņas dēls uzturas internātskolā Amerikā, jo tēvam dēls neinteresē, bet Nīša ir paradusi vienmēr sekot līdzi savam vīram darba darīšanās. Pati Nīša, protams, nestrādā.

Atrodoties sporta zālē, nejauši tiek samainītas līdzīgās sporta somas. Tā Sema tiek pie Chanel žaketes un Labutēna augstpapēžu kurpēm, bet Nīša – pie apvalkātām melnām kurpēm ar zemu papēdi.

Vai tiešām apģērbs spēj mainīt valkātāja sajūtas – dārgās drēbes ceļ pašvērtējumu, bet lētās drēbes liek justies kā tukšai vietai?

Romāns par sieviešu draudzību un izpalīdzību, vīriešu mīlestību un nodevību, kā arī par kurpēm. 

Citāti par apģērbu:

Turpinājums ...

No 5 zirņiem piešķiru

Pārdzīvojumi, kas saistīti ar attiecībām ģimenē, Meloriju emocionāli sagrāva. Šobrīd viņai 21 gads, un pēc ārstniecības kursa beigām jaunā sieviete jau pusotru gadu nelieto alkoholu un narkotikas. Viņa apzinās, ka “vissmagāk atveseļošanās laikā ir atklāt, ka vairs nevari uzticēties smadzenēm,” tāpēc arī turpmākais, kas ar viņu notiks, balansēs uz realitātes un nerealitātes robežas.

Pārsteiguma kārtā Melorija tiek pieņemta kādā ģimenē par piecus gadus veca puisēna Teda auklīti, un viņai šis darbs patīk. Melorija kļūst par Teda vienīgo draudzeni, kurai tiek uzticēti un dāvāti zīmējumi. Taču drīz vien Melorija pamana, ka bērnišķīgais naivums zīmējumos tiek aizstāts ar nežēlīgu brutalitāti. Viņai rodas bažas, ka kaut kādu svarīgu informāciju caur bērnu cenšas nodot pārdabiski spēki.

Trilleris tiem, kam patīk mistika un spiritisms. Nav īsti manā gaumē, taču, būdama vizuālās mākslas skolotāja, ar interesi aplūkoju zīmējumus. Tie šim daiļdarbam dod pievienoto vērtību.

Grāmatas beigās šķebinošs atrisinājums, kas saistīts ar seksualitātes tēmu. Pabeidzot lasīt grāmatu, pirmais, ko vēlējos noskaidrot, vai autoram ir tradicionāla ģimene un bērni.

No 5 zirņiem piešķiru

Lasot romānu, vietām saskatīju līdzību ar Bridžitu Džounsu (filma “Bridžitas Džounsas dienasgrāmata”) un arī ar sevi. Tas lika pasmaidīt.

Sūzana (45) jau kopš bērnības ierāvusies sevī un māk slēpt emocijas. Viņa sevi asociē ar feministi, jo dzīvo viena pati, ir “tēraudcieta, ar teflona pārklājumu un pilnībā kontrolē visus savas dzīves aspektus.” Sūzana uzskata, ka “feministe nekad labprātīgi nenonāks situācijā, kurā vīrietim ir iespējas viņu sāpināt”, tāpēc, neplānoti paliekot stāvoklī, kā ar nazi nogriež divpadsmit gadus ilgušās attiecības ar Ričardu, jo “attiecības ar pretējā dzimuma pārstāvjiem daudz neatšķiras no suņu apmācības, jābūt stingrai un neatlaidīgai.”

Tai pat laikā, kamēr Sūzana gaida savu pirmdzimto, viņa iesāk tiesas darbus ar brāli Edvardu (43) mammas atstātā testamenta sakarā. Edvards un Sūzana ir gana atšķirīgi, jo viens bērnībā ir mātes mīlēts un lolots, bet otrs – nē. Tas ir arī iemesls, kāpēc abi mūždien kašķējušies. Kaut arī Edvards ir divus gadus jaunāks par māsu, Sūzanas acīs viņš “emocionālās un psiholoģiskās attīstības ziņā atpaliek vismaz par gadiem trīsdesmit.” Viņš ir vājas gribas cilvēks, kas joprojām iestrēdzis pusaudža gados. Savukārt Edvards pārliecināts, ka Sūzana ir “kā melnais caurums, kurā pazūd viss prieks un jautrība.”

Līdz ar Sūzanas ķermeņa aprises pārmaiņām, pārmaiņas notiek arī Sūzanas uzskatos. Viņa sadraudzējas ar kaimiņieni Keitu un brāļa draugu Robu, un pamazām nomet savu ērkšķaino kaktusa “kažociņu”.

Citāti

Turpinājums ...

No 5 zirņiem piešķiru

Mēdz teikt, ka par gaumi nestrīdas. Personīgi mani šī grāmata garlaikoja, tāpēc lasīšana stiepās gana ilgi. Neesmu nekāda literatūras speciāliste, bet, manuprāt, rakstības stils un valoda nepārliecina, ka šo romānu rakstījusi pieredzējusi autore. Tāds vidusskolnieces sacerējumiņš 460 lappušu garumā. Vienīgais vērtīgais, ko lasot uzzināju – 19. un 20. gadsimtu mijā Dienvideiropā tika vervēti vīri, lai dotos labākas dzīves meklējumos uz Jaunzēlandi, kur bija iespēja, rokot zemi, meklēt vērtīgos kaurikoku sveķus, kas tika izmantoti linoleja ražošanā. Šie sveķu racēji tika dēvēti par gamdigeriem.

Romāna sižeta pamatā ir stāsts par kādu vieglprātīgu horvātu vīrieti Frano, kas pagājušā gadsimta sākumā sagrozījis galvu trim sievietēm, solot tās precēt. Visām trijām piedzimuši bērni. Viena sieviete dzīvoja Horvātijā, bet pārējās divas – Jaunzēlandē, kurp Frano bija aizbraucis, lai kļūtu par gamdigeru.

Romāna galvenajai varonei Elinorai ir 37 gadi. Pavisam nejauši sieviete uzzina, ka viņu un viņas māti ar pārējo ģimeni nesaista asinsradniecība. Izrādās, ka Elinora ir Frano mazmeita. Elinora nolemj atšķetināt ģimenes noslēpumu, atklājot Frano dzīves ceļu, tāpēc dodas uz Jaunzēlandi, kur satiekas un iepazīstas ar attālajiem radiem. Sava izmeklējuma laikā Elinora atklāj trīs sieviešu dzīves stāstus, kurus vieno mīlestība pret vienu un to pašu vīrieti.

Lai gan romāna darbība pārsvarā norisinās Jaunzēlandē, lasot nespēju iztēloties vidi, kā tur izskatās. Respektīvi, galvā neveidojās filma.

Citāts

“(..) skumjas liek cilvēkam novecot ātrāk. Nepieļaujiet, ka jūs kāds padara tik skumju (..)”.