Mana dienasgrāmata 2021

Pamatotas aizdomas

Maksā par viesnīcu iekļautas brokastis, pusdienas un vakariņas. Manī pamazām rodas aizdomas, ka atbraukšu mājās no ceļojuma nevis novājējusi, kā bija ieplānots, bet pieņēmusies svarā.

 

Palmas slotiņa

Ejot uz pilsētiņu Vila Baleira, kādā nenovāktā teritorijā atradu mētājamies sausu palmas zaru, kas atgādina slotiņu. Kā jau latviete, kas visām dabas veltēm atradīs pielietojumu, savācu to. Vietējie uz mani dīvaini skatījās, kad pa pilsētu staigāju ar prāvu žagaru rokās. Toties es jau tad zināju, ka tas būs savdabīgs interjera dekors.

Atnākusi uz viesnīcu piemērīju, vai mans atradums ielīdīs lielajā koferī. Knapi.

 

Ceļojuma uz Madeiras un Porto Santo salām aprakstu lasīt šeit.


Atlantijas okeāna krastā

Līdzās viesnīcai esošajā SPA centrā piedāvāja masāžu, izmantojot smiltis. Vai tad nu es iešu tērēties? Relaksējos Atlantijas okeāna krastā un ierīvēju savu ķermeni ar zeltainajām smiltīm pati.

 

 

Pirmais gads, kad meitu nevarējām apsveikt klātienē. No Porto Santo salas nosūtīju “atklātnīti”.

 

 

Vakarā uz viesnīcas balkona atgriezos realitātē – vairāk kā divas stundas aizpildīju e-klasi. Toties turpat līdzās šalkoja Atlantijas okeāns.

Skats no viesnīcas 6-tā stāva.

 

 

Ceļojuma uz Madeiras un Porto Santo salām aprakstu lasīt šeit.


Jūrmala rullē!

Nemaz neticas, ka Madeiras salā, ko no visām pusēm ieskauj Atlantijas okeāns, ar pludmalēm ir pavisam švaki. Piemēram, ciematiņa Calheta dzelteno smilšu pludmale ir sporta laukuma lielumā. Pie tam dzeltenās smiltis te ir importētas no kontinenta.

Ciematiņa Calheta pludmale ar importētajām smiltīm (Madeiras sala). Tik maza tā arī ir.

 

Melno smilšu pludmale, kas atrodas pilsētā Ribeira Brava, arī ir neliela. Pamērcēju kājas okeānā un, ejot atpakaļ līdz krastā atstātajām kurpēm, slapjās kājas aplipa ar smiltīm kā ar dubļiem.

Pilsētas Ribeira Brava melno smilšu pludmale (Madeiras sala),

kas manā uztverē asociējās ar kaut ko netīru.

Mēs varam būt lepni, ka dzīvojam zemē ar vairākus simtus kilometru garu dzelteno smilšu krasta līniju.

 

Ceļojuma uz Madeiras un Porto Santo salām aprakstu lasīt šeit.


Stress pirms lidojuma

Rīgas lidostā pie biļešu reģistrācijas un bagāžas nodošanas aizturēja, jo manā vakcinācijas sertifikātā uzrādās tikai viena Comirnaty pote. Teicu, ka sešu mēnešu laikā pēc izslimošanas valstiski noteikts, ka var potēt tikai vienu poti. Vai tiešām biju pirmā no visiem līdz šim esošajiem lidmašīnu pasažieriem, kam izsniegts šāda veida sertifikāts ar vienu poti? Sāku jau stresot, ka nāksies ceļojumu atlikt, jo biļešu reģistratore nepiekāpās. Kādam zvanīja un skaidrojās. Beigās palaida ar tekstu: “Tas ir uz Jūsu atbildību”. Johaidī! Kāda mana atbildība, ja tas ir ES apstiprināts sertifikāts? Pēc šī incidenta telefonā iekopēju arī pārslimošanas QR kodu. Kā teikt, nodrošinājos divkārtīgi.


Šķērsā aritmētika

Saņēmu algu otrajā skolā. Šogad slodze divreiz lielāka, bet alga divreiz mazāka. Kaut kāda ačgārna tā skolotāju algu aprēķināšanas sistēma.


Diskriminācija

Nevakcinētie iedzīti sprukās. No šīs nedēļas viņiem ļauts apmeklēt tikai pirmās nepieciešamības veikalus. Arī daudzi pakalpojumi liegti.


11. oktobris, pirmdiena

13.10.2021.

Pārdomas pēc vizītes pie ģimenes ārstes

Ja veselības apdrošinātājiem nevajadzētu uzrādīt nosūtījumu, tādu institūciju kā ģimenes ārsti, vispār neapmeklētu.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko

 

  autores atbalstam

 



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.



pārdomas 

 

Kad ceļam priekšā tiek likts koks, nemēģini to salauzt ar spēku. Neizdosies. Arī apejot koku, ieguvējs nebūsi. Labākais variants – mainīt iešanas virzienu.