Pieteikums vakancei savā skolā

Lai nebūtu tā, ka man iet secen dizaina un tehnoloģijas skolotāja vakance (10.-12. klasei), jo nostrādās princips, ka solīts makā nekrīt, nosūtīju uz savu skolu CV un pieteikuma anketu. Lai tad notiek vienlīdzīga konkurentu cīņa. Vēlos redzēt, kādu ģēniju viņi izvēlēsies, ja manu kandidatūru aiz muguras izbrāķē jau otro reizi. Vai vecums vainīgs, vai dzimums, vai personīgās antipātijas? Varbūt kādam citam šī vakance jau noskatīta?

Grāmatas lasīšana svaigā gaisā

Dažreiz labā laikā eju uz nelielu mežaparku, kur ierīkots bērnu rotaļu laukums. Patīk sēdēt priežu paēnā uz soliņa un lasīt grāmatu.

Konspirācija

Berlīnes Spiegu muzejā abas ar meitu pārģērbāmies tā, ka pašām sevi bija grūti atpazīt (ceļojuma aprakstu lasīt šeit).

Grūdiens

Stāvējām rindā Berlīnes Tehnikas muzeja kafejnīcā. Tā kā ēdienu piedāvājums bija rakstīts vācu mēlē, meita pagāja dažus soļus uz priekšu to nofotografēt, lai, gaidot savu kārtu, paspētu googlē iztulkot. Priekšā stāvošā vāciete sāka kaut ko vācu valodā bļaut. Meita mēģināja angļu valodā paskaidrot, ka viņa vēlas tikai nofotografēt. Vāciete viņā neklausījās, bet turpināja nikni bļaut. Iespējams, ka viņai nepatika, ka meita pienākusi pārāk tuvu, neievērojot covid distanci. Beigās vāciete mani pagrūda. Nesapratu, kādā sakarā, tāpēc nepaliku parādā - pagrūdu arī viņu. Vīrs uz mani palika nikns. Kā es atļaujoties šādi uzvesties svešā valstī!?

Bērnībā tiku mācīta, ka jābūt pieklājīgai, nedrīkst rupji runāt, nedrīkst runāt pretī, nedrīkst citam sist. Tā arī ilgu laiku dzīvoju, daudz ko noklusējot un sagremojot sevī. Lai arī tiku pārliecināta, ka tādā veidā demonstrēju savu stiprumu un varbūt pat pārākumu, tomēr diez kāpēc iekšēji šādās situācijās jutos vāja. Dzīves gaitā esmu iemācījusies sevi aizstāvēt. Arī šodien. Protams, ka to pārdzīvoju visu atlikušo dienu (ceļojuma aprakstu lasīt šeit).

Zoo

Berlīnes Zoodārza teritorija liela, bet kopš pēdējās ciemošanās reizes (2009. gads) dzīvnieku palicis mazāk.

Akvārijs vēl joprojām mūsu ģimenei palika topā (ceļojuma aprakstu lasīt šeit).

Manuprāt, visiespaidīgākā ir medūzu “siena”.

Tā es nosaucu akvāriju, kas bija pilns ar peldošām medūzām.

Luksusa zīmoli

Iegājām Berlīnes populārajā universālveikalā KaDeWe, kur pārdodas luksusa zīmolu preces. Kā ierasts šādos veikalos, ne visām precēm līdzās uzrādās cena. Dēls pievērsa uzmanību, ka Rolex pulkstenis maksā 54 000 eiro, bet pildspalva – 1600 eiro. Kam šādas preces domātas? Neticu, ka visiem miljonāriem izteikta vēlme apkārtējiem demonstrēt, cik biezs ir viņa maks (ceļojuma aprakstu lasīt šeit).

Atpakaļ mājās

Tikai pusotru stundu pēc maldīšanās pa Berlīnes Brandenburgas lidostu, ieradāmies Rīgas lidostā (pilnu ceļojuma aprakstu lasīt šeit). Kaut arī te viss pēc Vācijas brauciena šķita miniatūrs, biju priecīga, ka dzīvoju mazā valstiņā, kur nav lielas cilvēku plūsmas.