Bēgšana un ķeršana08.01.2015.Tēma: ŠIS UN TAS → Ģimenes rotaļas un paradumi → Mūsu ģimenes rotaļas un spēles 1. Bēgšanas un ķeršanas rotaļas var spēlēt pat tad, ja kāds no bērniem vēl nemaz nemāk staigāt. Tikai tādā gadījumā būs nepieciešama pieaugušā palīdzība, kurš rokās turēs mazuli. Kad dēls bija 6-us vai 7-us mēnešus vecs, mēs izdomājām rotaļu “Kaķis un pele”. Piemēram, ja māsa bija pele, tad viņa bēga, bet es, turēdama rokās dēlu, kas bija kaķis, viņu ķērām. Tajā mirklī, kad dēls ar savām izstieptajām roķelēm teju teju skārās klāt māsai, viņš sajūsmā skaļi spiedza. 2. Istabas vidū bērni izveidoja norobežojumu, tas ir, salika rindā dekoratīvos spilvenus un pufiku tā, lai varētu skriet tiem apkārt. Viens bija ķērājs, bet otrs - bēdzējs. Ja istabā ir pietiekoši daudz vietas, tad rotaļā var piedalīties vairāki bēdzēji. Visinteresantākais moments šajā rotaļā ir tas, ka ķērājs jebkurā mirklī var mainīt skriešanas virzienu. |
||||||
Vislielākais prieks vecākiem ir par bērna gatavotu dāvaniņu, jo tai ir paliekoša vērtība. Tā kā meitai padodas darbošanās ar tekstilu, viņa mūs katru gadu pārsteidz ar šūtām dāvaniņām. Šīs tapušas, kad viņa bija 10-12 gadus veca. |
||||||
Pasākums tiek organizēts kā sacensības Vecgada vakarā. Pildot katru uzdevumu, jācenšas iegūt pēc iespējas vairāk punktus. Tam, kurš ieguvis lielāko punktu skaitu, tiek pasniegta maza dāvaniņa.
1. Latvijas pilsētas un mazpilsētas Vadītājs katram iedod papīra lapiņu, uz kuras vertikālā virzienā uzrakstīti divi vārdi: VECGADA VAKARS. Katram burtam līdzās jāuzraksta Latvijas pilsētas vai mazpilsētas nosaukums tā, lai norādītais burts būtu pirmais (skat. piemēru). Pilsētu nosaukumi nedrīkst atkārtoties. Tiek dots laiks, piemēram, 3 minūtes. Cik pilsētas šajā laikā uzraksta, tik punktus piešķir. Vērtēšanas sistēma var būt arī savādāka, piemēram, tas, kurš uzraksta pirmais, iegūst vislielāko punktu skaitu, bet katram nākamajam – arvien mazāks punktu skaits.
|
||||||
„Omartija kundze”, Ogres Tautas teātra izrāde05.01.2015.Tēma: ŠIS UN TAS → Vērtējumi un atsauksmes → Izrādes un koncerti Anšlava Eglīša komēdija „Omartija kundze” stāsta par latviešu iedzīvošanos Amerikā. Tā kā rakstnieks 1944. gadā emigrēja uz Vāciju, bet 1950. gadā pārcēlās uz dzīvi ASV Kalifornijas štatā, viņam labi pazīstamas latvieša sajūtas svešumā. Šo lugu Anšlavs Eglītis uzrakstīja 1961. gadā Amerikas Latviešu teātra vajadzībām. Pirms 25 gadiem (1989. gadā) Ņujorkas Latviešu teātra studija iestudējumu rādīja Rīgā, Cēsīs, Ventspilī un Ogrē. Latvijas teātri lugu līdz šim nav iestudējuši. Lugā ar ironiju tiek pretstatīti dažādie svešumā dzīvojošo latviešu sociālie slāņi. Vieniem ir paveicies, jo viņu bizness Amerikā ļāvis kļūt turīgiem, turpretim citi, kuriem nav tā veicies, mēģina ar viltu izbraukt uz bagāto tautiešu rēķina. Tieši ar šādu nolūku pie Aleksandras Omartijas – nekustamā īpašuma biznesmenes - ierodas vecā mīlestība Bernards Vilks un viņa dēls Olivers Vilks. Patiesībā Olivers ir tas, kas izmaina Omartijas ģimenes līdz šim mierīgo dzīvi. Ar savu pārgalvīgo uzvedību, viltu un cilvēku apvārdošanu, viņš mēģina iet pa vieglāko ceļu, lai savā dzīvē gūtu labumu. Olivers ne tikai sāk strādāt Aleksandras firmā, bet arī sāk dzīvot viņas lepnajā mājā, kur, lai izdabātu mājiniekiem, viņam nākas tēlot pakalpiņa lomu. Anšlavs Eglītis lugā atklāj, ka vecākā paaudze, kas svešajā zemē nokļuvusi kara dēļ, ilgojas pēc Latvijas vērtībām: zemes, jūras, rupjmaizes (mājā nav īstas krāsnis), skābētiem kāpostiem, skābajiem gurķīšiem (Kalifornijā nav upeņu lapu), pēc ābelēm (šajā klimatā neaug). Turpretim jaunākajai paaudzei, kas te ieradusies laimes meklējumos, vērtību skala pavisam atšķirīga. Pēc lugas noskatīšanās izjutu patiesu prieku par cilvēkiem, kas paralēli saviem darbiem atrod vakaros laiku, lai apmeklētu Tautas teātra studiju. Vienu no lugas varonēm atveidoja mana bijusī skolasbiedrene, ar kuru kādreiz piedalījos daiļlasīšanas konkursos. Varbūt viņa šobrīd piepilda savu jaunības sapni? Tajos senajos skolas laikos arī mani literatūras skolotāja virzīja uz aktieriem, bet es aizgāju mācīties par skolotāju... Varbūt kaut kas dzīvē jāpamaina arī man, jo lugas noslēgumā skan viedi vārdi: „Kamēr dzīvo, tikmēr jākustās!”
|
||||||
Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.
© Sanita Nikitenko |
||
Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti. |
||
aksesuāri apģērbi atstarotāji audiopasakas ceļojumi dārzam DATOREKRĀNAM datorgrafika dizains un tehnoloģijas filcēšana filmas FOTOGRĀFIJAS GRĀMATAS IZLAIDUMAM izrādes un koncerti JĀŅIEM joki jubilejai koka lietas Lieldienām ludziņas MĀJOKLIM papīrdarbi pīšana un siešana ROTAĻAS un PARADUMI rotaļlietas sacensības skolai SPĒLES stāstiņi ŠŪŠANA AR ROKĀM šūšana ar šujmašīnu tamborēšana TEHNISKĀ GRAFIKA tekstilkrāsas VIZUĀLĀ MĀKSLA Ziemassvētkiem |
||
Gadās, ka tas, kas sākumā izraisījis sarūgtinājumu, spēj pārvērsties par gandarījumu. |
||