1. lappusē – Bukareste; pilsēta Sibiu; ciemats Viscri

2. lappusē – ciemats Vărșag; dabasskati

3. lappusē – Karpatu kalni

4. lappusē – Pilis un cietokšņi

 

 

Bukareste

 

Ceļojumu pa Rumānijas Karpatu kalnu reģionu sākām un noslēdzām ar ekskursiju Bukarestē, jo tieši tur atrodas lidosta. Godīgi sakot, Bukareste man neiepatikās — tā šķita nabadzīga, pelēka un nedaudz nolaista, gluži kā mūsu Rīga, kas trīs gadu desmitus pēc neatkarības atgūšanas joprojām nav spējusi tikt līdzi laikam.

Vietējie Bukaresti dēvē par Bukurešti.

 

Parlamenta pils

Parlamenta pils ir platības ziņā lielākā ēka Eiropā un otra lielākā administratīvā ēka pēc Pentagona ASV. Tā tika projektēta un būvēta astoņdesmitajos gados komunistu līdera Nikolajes Čaušesku diktatūras laikā. Pils bija iecerēta gan kā Čaušesku personīgā rezidence, gan kā administratīvās pārvaldes institūcija. Mūsdienās pils kalpo kā Rumānijas Parlaments, konferenču centrs un tūrisma objekts. 2008. gadā te notika NATO samits.

Pils projektā tika iesaistīta 700 arhitektu grupa, kuru vadīja 24-us(!) gadus veca arhitekte.

Ēka izvietojusies 12 stāvos virs zemes un 8-os stāvos pazemē, kopā aptverot vairāk kā 1000 telpas. Lai uzceltu šo gigantisko ēku, bija nepieciešams nojaukt vēsturisko Bukarestes rajonu ar kultūras mantojumu un pārvietot 40000 cilvēku uz citām dzīvesvietām.

Tiek lēsts, ka ēkas svars ir apmēram 4,1 miljons tonnu, kas to padara par vienu no smagākajām ēkām pasaulē.

Interjerā izmantots marmors, kristāls (daudzās lustrās), koks. Daži paklāji ir tik lieli, ka tie tika austi telpās, kuras tie rotā.

Kad 1989. gadā tika gāzts Čaušesku režīms, ēkas būvniecība bija pabeigta, taču turpinājās iekšdarbi. Daļa iekšdarbu tā arī joprojām nav veikti - par to liecina tukšās pils telpas. Lai gan pils iekštelpu izskats ir gana iespaidīgs, tik un tā nepamet sajūta, ka komunistiskā režīma līderis sirdzis ar lielummāniju un bezjēdzīgu izšķērdību.

Turpinājums ...

No 5 zirņiem piešķiru

Tēlainā manierē uzrakstīts romāns par cilvēka un dabas, šajā gadījumā – vilku, līdzās pastāvēšanu un mijiedarbību. Grāmatu lasīju, ceļojot pa Rumānijas kalnaino Karpatu apgabalu, tāpēc redzētais vēl vairāk paspilgtināja autora aprakstītās dabas ainavas. Savukārt detalizēti attēloto vilku dzīvi Evanss “aizņēmies” no vairāku autoru grāmatām par vilkiem. Tomēr svarīgākais romānā, manuprāt, ir cilvēku raksturu attēlojums, kur mīlestībai un maigumam pretī stājas naids, nodevība un zemiskums.

Lai noskaidrotu, vai fermeru īpašumos, kas atrodas kalnainajā Montāna štatā (ASV), lopiem uzbrūk vilki, kas tika palaisti brīvībā ar mērķi atjaunot to populāciju, uz Houpas apvidu tiek uzaicināta 29-us gadus vecā vilku pētniece Helēna. Viņai nenākas viegli, jo jāmāk sadzīvot gan ar tiem, kas aizstāv vilkus, gan ar tiem, kas gatavi vilkus nogalēt. Viens no izteiktākajiem un naidīgāk noskaņotajiem līderiem ir valdonīgais Baks, kas ar viltu un meliem cenšas pierādīt vilku vainu. Taču viņa 18 gadus vecais dēls Lūks ir pilnīgs pretstats tēvam, tāpēc var teikt, ka vienas ģimenes ietvaros notiek cīņa par un pret, jo pastāv divejādi uzskati.

Vai iespējams ļaunumu apturēt? Kā? Vai tikai tā, ka ļaunums ietekmē pašu ļaunuma darītāju?

 

Citāti

Turpinājums ...

Ziedu pušķi svētkos var aizvietot ar saldumu pušķi. Tikai jāizdomā, kā saldumus nostiprināt, lai pušķis neizjuktu.

Meita savām draudzenēm uz izlaidumu uzdāvināja šādus pašas darinātus dakterīšus.