1. lappusē – Kipras vēsture. Arhitektūra

2. lappusē – Arheoloģija. Skulptūru un kaktusu parks. Sadzīve

3. lappusē – Kipras daba (1. daļa)

4. lappusē – Kipras daba (2. daļa)

 

Nolēmu pagarināt vasaru, tāpēc oktobrī aizbraucu tūrisma firmas “Impro” organizētajā ceļojumā “Dienvidkipras lielais ceļojums”.

 

Kipra dažādu valdījumu gūstā

 

Kipra ir trešā lielākā sala Vidusjūrā pēc Sicīlijas un Sardīnijas. Tā atrodas izdevīgā ģeogrāfiskā stāvoklī - Eiropas, Āzijas un Āfrikas krustpunktā. Tieši šī izdevīgā stāvokļa dēļ Kipru daudzi iekāroja. Sala bija ietilpusi persiešu, Maķedonijas Aleksandra, Ptolemaju, Romas, Bizantijas, franku un Osmaņu impērijā, pa starpām piedzīvojot īslaicīgus citu varu valdīšanas periodus. Savukārt no 1878. gada Kipra piederēja Lielbritānijai.

Otrā pasaules kara laikā Kipras grieķi karoja britu armijas sastāvā. Salinieku vidū bija izplatījies viedoklis, ka pēc uzvaras karā viņiem tiks piešķirta neatkarība un iespēja pievienoties Grieķijai. Taču tā nenotika, tāpēc Kiprā izveidojās nacionālā atbrīvošanas kustība, kas 1960. gadā spēja Kipru atbrīvot no britu valdījuma. Vēl līdz šai dienai uz salas atrodas divas britu armijas bāzes, kas aizņem 2,7% salas teritorijas.

Kipras grieķi vēlējās pievienoties Grieķijai, bet Kipras turki atsacījās dzīvot grieķiskā valdījuma pakļautībā. 1963. gadā izcēlās cīniņi grieķu un turku kopienu starpā un turpinājās vairākus gadus. 1974. gadā grieķu atbalstītāji mēģināja nogalināt prezidentu. Šo situāciju sev par labu izmantoja Turcija, okupējot daļu no salas. Pēc okupācijas notika iedzīvotāju pārvietošana – turki apmetās ziemeļos, bet grieķi – dienvidos. 2003. gadā Ziemeļkipra mīkstināja robežkontroli, ļaujot kipriešiem šķērsot to pirmo reizi 30 gadu laikā.

2004. gadā Kipra kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti. Lai gan Kipra pievienojās ES kā de facto sadalīta sala, visa Kipra skaitās ES teritorija. Kipras turki, kuriem ir ES ceļošanas dokumenti (vai kuri atbilst noteikumiem, lai tādus saņemtu), ir ES pilsoņi.

Turpinājums ...

 Uzdevums: Uzzīmēt kaktusu un ar punktošanas tehniku attēlot tā apjomu.

 

 Skolēnu darbi:

 Vecums: 8.-12. klase (kā paraugi izmantoti 10-tās klases skolēnu darbi)

 Darba ilgums: 3 mācību stundas

 Nepieciešamie materiāli: A4 vai A5 formāta papīra lapa (puse no A4 formāta lapas), grafīta zīmulis, dzēšgumija, melnā flomāsterveida pildspalva (var būt dažādos biezumos).

Turpinājums ...