Sapratu, ka priekš šis izrādes esmu par vecu. Ne jau tamdēļ, ka nesaprastu trīsdesmitgadnieku nodevību, atriebību, nožēlu, seksuālās vēlmes un citas emocijas, mani visu izrādes laiku tracināja necenzētā leksika, jo pati tādu nelietoju. Tā te bija pārāk uzkrītoši daudz. Otrajā cēlienā jau sāku skaitīt, cik reizes lietots faking (piedodiet). Sanāca 18. Ja piepluso vēl pirmo cēlienu, tad visas izrādes laikā šo palamu dzirdi vismaz 30 reizes, un tad jau nav brīnums, ka tā iesēžas galvā kā norma. Vēl jau bija arī citi jauki vārdi dzimumorgānu raksturošanai.

Izrādē no sešiem galvenajiem personāžiem četri ir ar juridisko izglītību. Tātad – ar augstāko izglītību. Taču pēc viņu sarunām un uzvedības nākas secināt, ka starp augstāko izglītību un inteliģenci (emocionālo, morālo) ne vienmēr liekama vienādības zīme.

Vērtības mainās. Kāda trīsdesmitgadniece starpbrīdī, sēžot zālē, dzēra kokakolu. Kaut ko tādu vēl pirms 10 gadiem neviens teātrī nebūtu atļāvies.

Pirmā izrāde, kuru apmeklēju pēc ieilgušā kovida pārtraukuma. Pirmizrāde bija 12. augustā, taču es 11. augustā noskatījos ģenerālmēģinājumu. Zāle bija pilna un kā normālajos laikos - visi skatītāji bez maskām. Toties pie ieejas bija jāuzrāda personu apliecinošs dokuments, potēšanās sertifikāts un personalizēta biļete.

Lai šūšanas process raiti virzītos uz priekšu, nepieciešami palīginstrumenti.

Caurspīdīgais papīrs piegrieztnēm jeb pauspapīrs (1) nopērkams rakstāmlietu un šūšanas preču veikalā.

Lokanā mērlente (2) nepieciešama auguma mēru noņemšanai, kā arī auduma mērīšanai. Parasti tā ir 150 cm gara.

Lineāls (3) nepieciešams nelieliem un precīziem mērījumiem.

Turpinājums ...

No 5 zirņiem piešķiru

Uzraksts uz grāmatas 1. vāka “Pasaules bestsellers” ir pārāk skaļi teikts. Grāmatas nosaukums daudzsološs, bet saturs pavājš. Toties ir padomāts par pircēja pievilināšanu, jo uz grāmatas vāka koši sarkanā krāsa piesaista uzmanību, kā arī burti un daži attēli izcelti ar lakas pārklājumu. Tas pircējā rada pārliecību, ka grāmata varētu būt ar glanci.

Romāns stāsta par trim sievietēm, kurām vienā dienā iekrīt dzimšanas diena. Katra sieviete savā dzimšanas dienā izbauda emocionālu pārdzīvojumu, kas ietekmē ne tikai viņas turpmāko gadu, bet arī dzīvi.

Kalija savā 50-tajā dzimšanas dienā tiek nodota un tādēļ viņai nākas atgriezties pagātnē.

Sema savā 40-tajā dzimšanas dienā saņem brīnumu, ko gaidījusi daudzus gadus, taču šis brīnums viņā rada depresīvas domas.

Džindžera savā 30-tajā dzimšanas dienā saprot, ka ne viss ir balts, kas izliekas par baltu, un ne visi ir draugi, kas izliekas par draugiem.

Man kā lasītājai radās sajūta, ka autore vispirms uzrakstījusi atsevišķu stāstījumu par katru sievieti un tad šo stāstījumu sagriezusi vairākās daļās, sajaucot tās savā starpā un liekot lasītājam notikumu aprakstos lēkāt no sievietes uz sievieti. Ilgi gaidīju intrigu, vai viņas kaut kādā ziņā būs saistītas. Gandrīz grāmatas noslēgumā to sagaidīju. Ļoti banāla sagadīšanās, ka vienā laikā un vietā satiekas trīs sievietes, kurām dzimšanas diena iekrīt vienā un tajā pašā dienā un kurām ir tik precīzi apaļš gadu skaits – 30, 40 un 50.

Uz grāmatas pēdējā vāka Millija Džonsone (arī sieviešu romānu rakstniece) uzrakstīja atsauksmi: “Es izbaudīju katru šīs grāmatas lappusi!” Absolūti nepiekrītu. Mana atsauksme skanētu šādi: “Mani garlaikoja katra šīs grāmatas lappuse!” Kaut gan jāatzīst, ka Džindzera bija vienīgā no visām trijām sievietēm, kas man simpatizēja un izraisīja interesi. Visgarlaicīgākais stāstījums bija par Semu. Brīžiem radās vēlēšanās šīs lappuses pāršķirt.

Citāti

Turpinājums ...