1. Pirātu cepure

Katram ciemiņam pirāta cepures pagatavošanai izsniedz divas A3 formāta papīra lapas (vēlams melnas). Izmantojot piegrieztni (skat. pirātu cepures piegrieztni), katrs uzzīmē divas cepures. Ar skavotāju abas cepures sastiprina kopā tajā vietā, kas atzīmēta piegrieztnē. Pie vienas cepures (tā būs priekšpuse) pielīmē no papīra izgrieztus pirāta atribūtu attēlus, piemēram, dunci, miroņgalvu, karogu, dārgumu lādi u.c.

Turpinājums ...

Lai mazinātu satraukumu pirms kāda svarīga skolas konkursa vai pasākuma, meitai uz mobilo tālruni sūtīju pašas sacerētu pantiņu par Runčuku Punčuku. Mazais kaķēns, protams, bija viņa. Ļoti cerēju, ka pantiņš meitai liks pasmaidīt un pirms svarīgā notikuma nedaudz nomierināties. 

Turpinājums ...

Svinību sākums bieži vien ir neveikls, jo ciemiņiem svešā mājā grūti iejusties, un var gadīties, ka ciemiņi savā starpā nemaz nav pazīstami. Lai visi nedaudz atraisītos, piedāvāju divus variantus, kā svinību sākumā bērnus iesaistīt kopīga darbiņa veikšanā. Šos papīrdarbus ar prieku darīs gan zēni, gan meitenes. 

Cepures (1.) gatavošana. Konusveida cepuri (skat. piegrieztni) savienojuma vietā sastiprina ar divpusējo līmlenti un skavotāju, bet pēc tam izrotā. Cepures apakšmalā ar šujamadatu izdur caurumus; iever apaļo gumiju, un tās galus nostiprina ar mezglu.

Maskas (2.) gatavošana. Maskai par pamatu izmanto briļļu piegrieztni (skat. piegrieztni). Tikai nedaudz izdomas, un brilles var pārtapt par dažādiem tēliem – dzīvniekiem, putniem, kukaiņiem, augiem un pat briesmoņiem. Maskas sānos ar šujamadatu izdur caurumus; iever apaļo gumiju, un tās galus nostiprina ar mezglu.

Ciemiņi kopīgi var izgatavot arī Jubilejas plakātu.

Kad meitai bija trīs vai četri gadiņi, viņa, tāpat kā citi bērni, gaidīja ciemos atnākam Lieldienu zaķi. Kā pateicību par krāsainajām olām, meita zaķim sagatavoja nelielu dāvaniņu, kas tika atstāta istabā. Pirms iešanas gulēt, virtuvē atvērām logu, bet no virtuves līdz istabai uz grīdas izklājām no aplikācijas papīra izgrieztas pēdiņas, lai zaķis mācētu atrast ceļu līdz savai dāvanai.

No rīta uzreiz pēc pamošanās meita skrēja uz istabu, lai pārbaudītu, vai Lieldienu zaķis saņēmis dāvaniņu. Tad viņa pa visu māju izmisīgi meklēja Lieldienu zaķa noslēptās olas. Visbeidzot, kad tika līdz virtuvei, pamanīja zaķa atstātās „pēdas”. Uz galda līdzās atvērtajam logam bija izstumdīti un apgāzti trauki, pa galdu mētājās maizes drupačas un izbiris cukurs. „Neveikls gan tas Lieldienu zaķis! Viņam laikam bija grūti pa logu tikt iekšā,” es noteicu un pie sevis pasmaidīju.