Uzdevums: Uzzīmēt kūku kastīti, iekļaujot izvēlētās firmas preču zīmi (logotipu) un izvēlētās preces nosaukumu.

 Skolēnu darbi:

 Vecums: 7.-12. klase (kā paraugi izmantoti 7. un 8. klases skolēnu darbi)

 Darba ilgums: 3 mācību stundas

 Nepieciešamie materiāli: A4 papīra lapa (var būt tonēta), grafīta zīmulis, dzēšgumija, krāsu zīmuļi, melna flomāsterveida pildspalva kontūrām; lineāls un cirkulis (ja nepieciešams).

Turpinājums ...

 Uzdevums: Uzzīmēt vienalga kāda produkta iepakojumu. Noformēt tā dizainu, iekļaujot firmas preču zīmi (logotipu) un produkta nosaukumu. Ja nepieciešams, var uzrakstīt arī firmas moto (saukli). 

 Skolēnu darbi:

  Vecums: 7.-12. klase (kā paraugi izmantoti 7. un 9. klases skolēnu darbi)

 Darba ilgums: 3 mācību stundas

 Nepieciešamie materiāli: A4 papīra lapa (var būt tonēta), grafīta zīmulis, dzēšgumija, krāsu zīmuļi, melna flomāsterveida pildspalva kontūrām; lineāls un cirkulis (ja nepieciešams).

Turpinājums ...

Līdz dienai, kad aizgāju uz izstādes atklāšanu, par tāda mākslinieka eksistenci nebiju neko dzirdējusi. Savas dzīves laikā Voldemārs Jāņkalniņš (1914.-1990.) uzrīkoja tikai vienu personālizstādi, - būdams solīdā vecumā un tikai 3 gadus pirms nāves, t.i., 1987. gadā.

Voldemārs Jāņkalniņš Mākslas akadēmijā mācījies pie Vilhelma Purvīša, tāpēc daudzas sākotnējās viņa gleznas līdzinājušās skolotāja darbiem. Taču 50-tajos gados Voldemārā noticis kaut kāds lūzums, un visus savus iepriekšējo gadu darbus viņš izmantojis malkas vietā. No uguns liesmām ir paglābies tikai viens darbs, kas šobrīd atrodas Ogres muzeja krātuvē. Tas gleznots Ogrē un patiešām līdzinās Purvīša rokrakstam. Ogrē tapuši daudzi viņa darbi, jo, lai arī Voldemārs Jāņkalniņš dzimis Rīgā, savas vasaras viņš pavadījis tēva celtajā vasarnīcā Ogrē.

Mākslinieks gleznojis formālisma stilā, kam raksturīgs neatkarīgs redzējums un par galveno tiek izvirzīta forma.

Turpinājums ...

Neliela atkāpe

Grāmatu pamanīju jau labu laiciņu atpakaļ. Tā mani piesaistīja ar anotāciju uz pēdējā vāka, jo šķita tāda vilinoša un neparedzama, taču cena atturēja. Šoreiz tā bija ielikta plauktā, kur stāv nocenotās grāmatas ar defektiem, jo cietais vāks nobružājies netīrs. Pie kases vēl nebiju pārliecināta, vai man pirkt pa 16 eiro ar tīru vāku vai pa 10 eiro ar netīru vāku. Apdomājos un sapratu, ka grāmatas saturs jau nemainīsies no tā, kāds būs tās vāks, tāpēc nopirku lētāko variantu. Atnākusi mājās, grāmatas vāku notīrīju ar ziepjūdenī samērcētu drāniņu. Kļuva kā jauna.

……………………

Romāns ir par 34 gadus vecu sievieti Bretu, kuras dzīve pēc mātes nāves sagriežas kājām gaisā. Abi vecākie brāļi tiek pie miljoniem vērtiem mantojumiem, bet Breta, tā vietā lai kļūtu par kosmētikas firmas viceprezidenti un akciju turētāju, paliek tukšā līdz mirklim, kamēr īstenos savus 14 gados sarakstītos dzīves mērķus. Kopš mērķu uzrakstīšanas pagājuši 20 gadi. Viss sen jau mainījies! Kā māte, kuras mīļā meitiņa viņa bijusi, varēja tā izrīkoties? Taču māte meitu pārāk stipri mīlēja un saprata, ka meita ir spējīga uz ko vairāk par bagātu un bezrūpīgu līdzšinējo dzīvi. Un vienīgais, kā meitu varētu sapurināt, bija šis izaicinājums.

Piekritīsiet, ka sievietei bez bērniem, kaut arī viņai jau pāri trīsdesmit, ir daudz reiz vieglāk izmainīt savu dzīves ritmu, realizējot intereses, nekā sievietei, kuras dzīve pakārtota bērniem.

Grāmata viegli lasāma, emocionāla un vietām arī paredzama, kaut sižets veidots netradicionāli. Nedaudz kaitināja pārāk daudz sakritību, kas dzīvē nemēdz notikt.

Lika aizdomāties par saviem bērnības sapņiem. Nekādi grandiozie tie padomijas bērnam, kas ielikts noteiktos valsts politikas rāmjos, jau nebija. Suns, darbs, ģimene un, lai nekad nepiedzīvotu karu.