No 5 zirņiem piešķiru

Grāmata ir lasāma, taču nav tik spēcīga kā šīs pašas autores romāns “Lakstīgala”.

Romāna centrā ir kādas ģimenes izdzīvošanas stāsts. Papus Erts atgriezies mājās no Vjetnamas kara kā bijušais gūsteknis. Viņš vairs nav tāds kā agrāk, jo psihotraumatiskā pieredze, murgi, strīdi un vardarbīgais niknums arvien vairāk degradē personību. Mamma Kora ļoti mīl Ertu un ilgus gadus cer, ka ar laiku vīra mentālā veselība uzlabosies. “Mammai nebija svarīgi, kur, kad un kas, viņai rūpēja tikai papus. (..) Un mammai vajadzēja, lai viņš būtu laimīgs.” Meita Lenija (grāmatas sākumā viņai tika trīspadsmit), kuru tēvs dēvē par Rudo, dzīvo gluži kā krustugunīs, mīlēdama māti un tai pat laikā baidīdamās no tēva niknuma lēkmēm. “Visu šo laiku papus bija mācījis Lenijai, cik bīstama ir apkārtējā pasaule, bet patiesībā bīstamākā vieta bija viņu pašu mājas.”

Cerēdami, ka ģeogrāfiskā stāvokļa maiņa spēs labot ieilgušo krīzi, ģimene pārceļas uz dzīvi Aļaskā. Tas ir zemes nostūris, kur nav ne ūdensvads, ne elektrība, ne televizors, toties ir savs īpašums ar liedagu, fantastiska daba un deviņus mēnešus gara ziema ar aukstumu, mūžīgo tumsu un ilgstošu sēdēšanu četrās sienās. “Aļaska ir Amerikas skarbākā vieta uz civilizācijas robežas, kur ir simtiem iespēju iet bojā un pastāvīgi jācīnās par izdzīvošanu, bet tieši šeit tu saproti, kas patiesībā esi.”

Grāmatā aprakstīti trīs laika periodi – 1974., 1978. un 1986. gads. Lasītājs droši vien spēs savilkt paralēles arī ar Romeo un Džuljetas mīlas stāstu.

Lai zinātu, kurās Aļaskas vietās notiek romāna darbība, izpētīju karti. Izrādās, ka autores ģimene 1980-tajos gados pārcēlās uz dzīvi Aļaskā. Tāpēc jau stāstījums par vietējo iedzīvotāju ikdienu bija tik dvēseliski patiess. Savukārt dabas ainavu apraksti man ļāva galvā uzburt Aļaskas mežonīgo daiļumu.

Citāti

Turpinājums ...

No 5 zirņiem piešķiru

Viduvējs kriminālromāns, kura saturs īsumā atklāts grāmatas anotācijā uz otrā vāka. Cerēju, ka grāmatas beigās būs vismaz kāda intriga, bet nekas īpašs. Toties radās pretīgums lasot, kā divpadsmit gadus vecs puisis Antuāns dusmās nonāvē kaimiņa dēlu Remī, slēpj sava nodarījuma “pēdas”, bet pēc tam izjūt bailes būt atklātam vairāk kā desmit gadu garumā. Romāna vidū vēl cerēju, ka slepkavība ir puiša sapnis slimošanas laikā, bet – nekā.

Citāti par baznīcu un Dievu

Turpinājums ...

No 5 zirņiem piešķiru

Uzķēros kā zivs uz āķa, izlasot otrā vāka pašu pēdējo teikumu  – “Kad vienā stāstā satiekas romāni Viena diena un Pirms tevis.”

Lasot galvenās varones Lūsijas stāstījumu, atcerējos Stīva Hārvija grāmatu “Rīkojies kā sieviete, domā kā vīrietis.” Tajā ir uzskaitītas trīs galvenās lietas, kas motivē vīriešus realizēties: kas viņi ir, ko viņi dara un cik daudz pelna. Kamēr vīrietis nebūs sasniedzis izvirzītos mērķus visās trijās jomās, viņš būs pārāk aizņemts, lai ar nopietniem nolūkiem pievērstos sievietei.

Vai vienlaikus iespējams mīlēt divus vīriešus? Tikai atšķirīgi. Emocionāli smalks mīlestības romāns ar vērtīgām pārdomām par izvēlēm, kas tapis četru gadu garumā. Laikā, kad autore pati piedzīvoja attiecību beigas, kaut sākumā šķitis, ka tās ilgs mūžību.

Grāmata, kas jālasa vienā elpas vilcienā.

Citāti

Turpinājums ...