No 5 zirņiem piešķiru

Kad Nikai ir 13 gadi, Anglijā bez vēsts pazūd viņas 21 gadu vecā māsa Džena (Žeņa). Pēc astoņiem gadiem, kad Nika ir jau 21 gadu veca, viņa no Krievijas, tāpat kā kādreiz māsa, dodas uz Angliju studēt. Lai mēģinātu noskaidrot, kur palikusi māsa, viņa nolemj aizbraukt līdz pilsētiņai, kurā tā kādreiz dzīvojusi. Tur Nika tiekas ar māsas bijušajiem draugiem no mūziķu aprindām un pamazām sāk atšķetināt noslēpumu.

Autore lasītāju ieved rokmūzikas aizkulisēs, kur līdzās mūzikai pastāv mīlestība, kaislība, atkarības, meli un noziegumi.

Trilleris veidots kā Nikas stāstījums, feisbukā sarakstoties ar māsu. Kaut arī no māsas puses sarakste netiek lasīta, Nika gadiem ilgi turpina rakstīt.

Grāmatu biju paņēmusi līdzi uz slimnīcu, tāpēc, aiz neko darīt, izlasīju to vienā rāvienā. Nez vai būtu to izlasījusi tik pat ātri citos apstākļos.

Citāts

“Cilvēki katru dienu viens otru sāpina (..) tam jau attiecības ir domātas, tās ir likumīgs spīdzināšanas veids.”

No 5 zirņiem piešķiru

Grāmata domāta jauniešiem, jo stāsta par jauniešiem.

Dvīņi – māsa Elerija un brālis Ezra ierodas pie vecmāmiņas, kur viņiem, pēc mammas ievietošanas rehabilitācijas iestādē, paredzēts pavadīt četrus mēnešus. Lai arī Ehoridžā dzīvo mazāk par pieciem tūkstošiem iedzīvotāju, pilsētiņā notiek dīvainas lietas. Pirms 23 gadiem bez vēsts pazuda Elerijas un Ezras mammas dvīņumāsa Sāra. Pirms 5-iem gadiem tika noslepkavota skolas balles karaliene Leisija. Bet tagad pazūd vēl viena populāra skolas skaistule.

Kā divus galvenos stāstniekus autore izvēlējusies 18 gadus vecos jauniešus - Eleriju un Malkolmu. Viņu vārdos tad arī tiek nosauktas grāmatas nodaļas, kurās katrs jaunietis izklāsta notikumu gaitu.

Īsti vairs neatceros šīs pašas autores grāmatas “Kāds no mums melo” saturu, bet atceros aizrautību, ar kādu tā tika lasīta. Savukārt šī grāmata lasījās lēni, pa mazai drusciņai. Tā pa gabaliņam knibinādama, biju tikusi līdz 140. lappusei, taču neatcerējos visus sīkumus, kas bija lasīti pirms vairākām nedēļām, tāpēc, pavadot dažas dienas slimnīcā, saņēmos un grāmatu sāku lasīt no sākuma.

Inese avīzē ielikusi precību sludinājumu, uz kuru atsaucies vīrietis vārdā Olivers. Vēstuļu sarakste turpinājusies visu vasaru, līdz Olivers negaidīti ierodas ciemos. Vai Ineses izsapņotā un savā galvā iztēlotā mīlestība sakritīs ar īstenību? Vai vēstulēs rakstītais atspoguļo patieso rakstītāja būtību?

Luga tapusi vairāk kā pirms trīsdesmit gadiem un, manuprāt, savu laiku izdzīvojusi. Kaut gan tā skaitās komēdija, filozofiskie spriedelējumi par vientuļas sievietes sapņiem, garīgām vērtībām, ģimenes modeli, kā arī sentimentalitātes pieskaņa, mani garlaikoja. Varbūt tāpēc, ka tas jau simtiem reižu dzirdēts.

Lai gan mūsdienu sieviete tāpat alkst mīlestības un sapņo par princi baltā zirgā, tomēr viņas galvenais mērķis nav ar varītēm apprecēties, kā tas bija raksturīgs pirms vairākiem gadu desmitiem, kad bezizejas situācijās tika izmantota pat precību sludinājumu palīdzība.

Cauri lugai jautās vecums, jo tika pieminēts žigulis, milicis, rublis, mīlestības vēstuļu rakstīšana, precību sludinājumu publicēšana presē.

P.S. Pēc divu gadu ilgiem kovida ierobežojumiem beidzot apmeklēju teātri bez personu apliecinoša dokumenta un vakcinēšanās sertifikāta uzrādīšanas un galvenais – bez maskas.