Grāmata domāta jauniešiem, jo stāsta par jauniešiem.

Dvīņi – māsa Elerija un brālis Ezra ierodas pie vecmāmiņas, kur viņiem, pēc mammas ievietošanas rehabilitācijas iestādē, paredzēts pavadīt četrus mēnešus. Lai arī Ehoridžā dzīvo mazāk par pieciem tūkstošiem iedzīvotāju, pilsētiņā notiek dīvainas lietas. Pirms 23 gadiem bez vēsts pazuda Elerijas un Ezras mammas dvīņumāsa Sāra. Pirms 5-iem gadiem tika noslepkavota skolas balles karaliene Leisija. Bet tagad pazūd vēl viena populāra skolas skaistule.

Kā divus galvenos stāstniekus autore izvēlējusies 18 gadus vecos jauniešus - Eleriju un Malkolmu. Viņu vārdos tad arī tiek nosauktas grāmatas nodaļas, kurās katrs jaunietis izklāsta notikumu gaitu.

Īsti vairs neatceros šīs pašas autores grāmatas “Kāds no mums melo” saturu, bet atceros aizrautību, ar kādu tā tika lasīta. Savukārt šī grāmata lasījās lēni, pa mazai drusciņai. Tā pa gabaliņam knibinādama, biju tikusi līdz 140. lappusei, taču neatcerējos visus sīkumus, kas bija lasīti pirms vairākām nedēļām, tāpēc, pavadot dažas dienas slimnīcā, saņēmos un grāmatu sāku lasīt no sākuma.

Inese avīzē ielikusi precību sludinājumu, uz kuru atsaucies vīrietis vārdā Olivers. Vēstuļu sarakste turpinājusies visu vasaru, līdz Olivers negaidīti ierodas ciemos. Vai Ineses izsapņotā un savā galvā iztēlotā mīlestība sakritīs ar īstenību? Vai vēstulēs rakstītais atspoguļo patieso rakstītāja būtību?

Luga tapusi vairāk kā pirms trīsdesmit gadiem un, manuprāt, savu laiku izdzīvojusi. Kaut gan tā skaitās komēdija, filozofiskie spriedelējumi par vientuļas sievietes sapņiem, garīgām vērtībām, ģimenes modeli, kā arī sentimentalitātes pieskaņa, mani garlaikoja. Varbūt tāpēc, ka tas jau simtiem reižu dzirdēts.

Lai gan mūsdienu sieviete tāpat alkst mīlestības un sapņo par princi baltā zirgā, tomēr viņas galvenais mērķis nav ar varītēm apprecēties, kā tas bija raksturīgs pirms vairākiem gadu desmitiem, kad bezizejas situācijās tika izmantota pat precību sludinājumu palīdzība.

Cauri lugai jautās vecums, jo tika pieminēts žigulis, milicis, rublis, mīlestības vēstuļu rakstīšana, precību sludinājumu publicēšana presē.

No 5 zirņiem piešķiru

 

P.S. Pēc divu gadu ilgiem kovida ierobežojumiem beidzot apmeklēju teātri bez personu apliecinoša dokumenta un vakcinēšanās sertifikāta uzrādīšanas un galvenais – bez maskas.

 Uzdevums: Apvienot vairākus no papīra izgatavotus ģeometriskos objektus tā, lai tie spētu kustēties.

 

 Skolēna darbs:

 

Mājiņas riteņi un jumtiņš kustās, jo to centrā ievietots garais koka iesmiņš.

 

 Vecums: 7.-12. klase (kā paraugs izmantots 9-tās klases skolēna darbs)

 Darba ilgums: 4-5 mācību stundas

 Nepieciešamie materiāli: papīrs, lineāls, cirkulis, grafīta zīmulis, dzēšgumija, melnā flomāsterveida pildspalva, šķēres, līmes zīmulis un citi materiāli pēc izvēles (piemēram, garie koka iesmiņi).

 Uzdevums: Iespaidojoties no internetā atrastā mākslas darba (var izmantot kādu fragmentu vai arī ideju), jebkādā tehnikā un jebkādā stilā paust attieksmi pret karu. Noformēt darbu kopā ar atrasto attēlu. Izdomāt savam darbam nosaukumu un uzrakstīt dažus teikumus, ko mākslinieks vēlējās pateikt un ko skolēns savā darbā attēlojis.

 

 Skolēnu darbi:

 

Cenzūras dēļ Krievijas lielākā iedzīvotāju daļa nav informēta par to, kas notiek pasaulē. Viņi dzīvo neziņā, it kā būtu aizmiguši. Manā zīmējumā guļošā princese tērpta krievu tautastērpā un simbolizē Krievijas iedzīvotājus. Lakstīgalas ir Eiropa un Ukraina, kas mēģina pamodināt Krieviju no propagandas un melu miega. Starpcitu lakstīgala ir Ukrainas nacionālais putns. Lācis atspoguļo cenzūru un propagandu. Zīmējumā redzami Krievijai raksturīgie simboli: margrietiņas, tradicionālais trauks gžeļ tehnikā, tautastērpa galvasrota kokošņiks, Vasilija Svētlaimīgā katedrāle. 

 

 

Mani uzrunāja krāsas, kas asociējas ar karu. Melnā krāsa saistās ar drūmo un šausminošo ikdienu, kam iet cauri cilvēki, kas cieš kara laikā, bet sarkanā krāsa ir sāpes, ciešanas un nevainīgie upuri.

Savā darbā attēloju redzējumu par Ukrainas-Krievijas karu, kas patiesībā ir muļķīga spēle. Karš šodien ir kā kāršu spēle, kurā pretinieki uzmanīgi vēro viens otra nākamo gājienu un mēģina izcīnīt uzvaru. Karā zaudētāji ir visi, jo zaudē savas mājas, kultūras mantojumu, dzīvības. Krievija cīnās par saviem uzskatiem, Ukraina - par savām vērtībām, brīvību un neatkarību. Darbā attēloju ukraiņu spēku un vērtības.

 

 

 

Iespaidojoties no gleznas, savā darbā iekļāvu divus zirgus un salauztos ratus. Zirgiem uz sāniem uzzīmēju miera simbolu. Lidmašīnas aizstāju ar putniem, kas ir kā brīvības vēstneši. Līdzās uzzīmēju spēļu zaldātiņu, jo, manuprāt, tas iederējās. Ja viņa tur nebūtu, tad varētu padomāt, ka notikusi parasta nelaime kaut kur lauka vidū. Fona centrā ir miera simbols. Fonu izkrāsoju Ukrainas karoga krāsās, jo Ukrainā notiekošais karš šobrīd pasaulē ir aktuāla tēma.

 

 

Manuprāt, internetā atrastā darba autors vēlējās pateikt, ka acs ir kā spogulis. Tā parāda visu, ko cilvēks redz un jūt dotajā brīdī. Tas pats ir arī ar Ukrainas karu. Ir tik daudz informācijas, bet acs redz patieso ainu.

Iespaidojoties no mākslinieka darba, es savā vēlējos parādīt aci, kas redz visu pašlaik notiekošo Ukrainā. Tāpēc acs ir centrālais objekts uz Ukrainas karoga krāsu fona. Tajā redzams karavīrs, bet aiz viņa – uguns, kas parāda notiekošo. Tas ir tas, ko cilvēki redz. Fonā ir noplūkta saulespuķe, kas ir Ukrainas nacionālais augs un patriotisma simbols.

 

 

 

Manuprāt, mākslinieks savā darbā attēlo, ka Krievija uzvedas kā nāve ar izkapti. Es savā darbā attēloju šo nāvi ar skeletu cilvēkiem. Krievijas pusē ir asinis, kas parāda nežēlīgumu, nogalinot Ukrainas iedzīvotājus. No Krievijas krūzes laukā nāk dūmi ar skeleta galvu. Savukārt Ukrainas pusē ir ziedi, kas parāda, ka viņi vēlas mieru. Ukrainas skeleta cilvēks Krievijas dēļ ir sadauzīts un ievainots.

 

 

 Vecums: 7.- 12. klase (kā paraugi izmantoti 7.-9. klases skolēnu darbi)

 Darba ilgums: 4 mācību stundas

 Nepieciešamie materiāli: pēc izvēles