Pirms batikošanas krāsošanai paredzētajā katliņā ielej ūdeni (daudzums norādīts uz pulverveida tekstilkrāsas iesaiņojuma) un uzvāra. Nelielā trauciņā ielej karstu ūdeni, un ieber krāsaino pulveri. Ar kociņu kārtīgi izmaisa. Izšķīdušo krāsu ielej katliņā. Krāsojot kokvilnu, krāsai pievieno 1 ēdamkaroti sāls uz katru litru ūdens, bet, krāsojot dabīgo zīdu – 2 ēdamkarotes galda etiķa. Lai krāsas būtu izteiksmīgākas, krāso baltus audumus.

Tītajā batikā audumu daļēji aizsedz, vienā vai vairākās vietās cieši notinot ar baltu kokvilnas diegu (1.,2.). Krāsošana noris pakāpeniski no gaišākas krāsas uz tumšāku. Ja paredzēti balti laukumi, tad šīs vietas notin vispirms. Audumu iegremdē katliņā ar gaišāko krāsu un notur apmēram 10 minūtes. Šajā laikā ūdeni nevāra. Nokrāsoto audumu rūpīgi izskalo. Pēc tam ar diegu notin tās vietas, kuras paredzēts atstāt gaišās krāsas tonī un audumu ieliek tumšākā krāsas šķīdumā. Atkal notur apmēram 10 minūtes. Darba beigās visus diegus atraisa, audumu izskalo, izžāvē un izgludina.

Locītajā batikā audumu vairākkārtīgi saloka un nosien ar baltu kokvilnas diegu (3.,4.,5.). Pēc tam audumu iegremdē katliņā ar krāsu un notur apmēram 20 minūtes. Šajā laikā ūdeni nevāra, bet atstāj, lai tas atdziest (apmēram līdz +500C). Pēc auduma izņemšanas no katliņa, atraisa diegus, audumu izskalo aukstā ūdenī, izžāvē un izgludina.
	Salocītajam kvadrātveida audumam pa vidu izveidots savilkums, bet gar malām nošūts ar slīpajiem dūrieniem.

IEVĒROT !

 Audumu krāsu šķīdumā var ievietot gan sausu, gan slapju.

 Krāsošanas temeratūrai jābūt 50⁰C - 95⁰C.

 Ar batikošanai paredzētajām tekstilkrāsām var krāsot kokvilnas, lina, dabiskā zīda un viskozes audumus.

 Batikojot iespējams atjaunināt lietotus, pabalējušus audumus.

 Katliņus, kuros krāso audumus, nevar izmantot pārtikas gatavošanai.

 Galda etiķis izdala specifisku smaržu, tāpēc vēlams telpu izvēdināt.

Auduma nostiprināšanai izmanto koka rāmi. Tas var būt vecs gleznas rāmis vai koka loga rāmis. Audumu izgludina. Ja auduma malas apstrādātas, audumu koka rāmī iestiprina, kā parādīts 1. vai 2. zīmējumā. Ja  auduma malas nav apstrādātas, audumu koka rāmī iestiprina ar piespraudēm, kā parādīts 3. zīmējumā. Audumam jābūt taisni nostieptam.

3. zīm.

Uz papīra lapas ar melno flomāsteru uzzīmē iecerēto zīmējumu. Tam jābūt mazākam par koka rāmi. Zem koka rāmja novieto papīru ar zīmējumu. Jāraugās, lai starp audumu un papīru būtu atstarpe. Tā kā audums ir caurspīdīgs, zīmējums ir labi caurredzams.

Ar kontūrkrāsu, uzmanīgi spiežot no tūbiņas, izzīmē kontūru tā, lai nebūtu līniju pārrāvuma. Kontūrkrāsa izsūcas cauri audumam un veido robežu, kas šķidrajām tekstilkrāsām neļauj izplūst ārpus tās. Pagaida, līdz kontūrkrāsa pilnīgi izžūt. Audumu apglezno, sapludinot kopā vairākas krāsas. Izmanto smalku un vidēju otiņu. Gleznot var gan uz mitra, gan uz sausa auduma (vēlams no sākuma to pārbaudīt uz paraudziņa). Kad krāsa nožuvusi, audumu noņem no rāmja un no kreisās puses nogludina ar gludekli. Tādā veidā krāsa tiek nofiksēta.

Ja tiek izmantota bezkrāsainā kontūrkrāsa, audumu izskalo, izžāvē un izgludina.

IEVĒROT !

 Ja auduma malas nav apstrādātas, to labāk izdarīt pēc auduma apgleznošanas. Rokdarbu veikalos nopērkami dažāda izmēra zīda lakatiņi ar apšūtām malām.

 Kontūrkrāsas mēdz būt dažādās krāsās, piemēram, melnas, baltas, bezkrāsainas, zeltītas un sudrabotas. Strādājot ar bezkrāsaino kontūrkrāsu, ir priekšrocība: ja zīmējuma kontūra nav izdevusies, audumu iespējams izmazgāt. Kad audums izžuvis un izgludināts, kontūru zīmē no jauna.

 Velkot līniju ar kontūrkrāsu, tūbiņu vēlams turēt iespējami taisni virs auduma, jo tad līnija izdosies vienmērīgāka un glītāka. Noceļot kontūrkrāsas galu no auduma, tas jānoslauka, lai uzsākot zīmēt nākošo līniju, neizplūstu uzgaļa galā izveidojies piliens.

Mežģīņaudumu izklāj uz darba virsmas, kas pārklāta ar avīzēm. Šķidrās tekstilkrāsas uz auduma klāj ar otu. Krāsas var krāsot citu uz citas, sapludinot kopā. Ja nepieciešams gaišāks tonis, krāsu atšķaida ar ūdeni. Kad krāsa nožuvusi, audumu no kreisās puses nogludina ar gludekli.

Pirms auduma marmorēšanas sagatavo klīsteri. To dara šādi: ūdeni uzvāra un, lēnām maisot, tam pievieno iepriekš nelielā ūdens daudzumā izšķīdinātu cieti (uz 1 litru ūdens ņem 1 ½  ēdamkaroti kartupeļu cietes). Pavāra kādu minūti un tad klīsteri atdzesē. Atdzisušo klīsteri samaisa un ielej paplātē. Izlīdzina burbulīšus, ar avīzi aizbīdot līdz paplātes malām.

Šķidro tekstilkrāsu no otas pilina paplātē. Ja krāsas piliens nogrimst, nevis izplūst pa klīstera virsmu, tas nozīmē, ka krāsa ir par biezu. Lai iegūtu šķidrākas konsistences krāsu, to sajauc ar ūdeni. Kad pa klīstera virsmu izplūdusi pirmā krāsa, pilina otro un pēc tam – trešo krāsu. Katru nākamo krāsu var pilināt gan uz iepriekšējās krāsas, gan brīvajos laukumos. Ja vēlas, ar otas otru galu uz klīstera virsmas no krāsu laukumiem var uzvilkt svītras vai spirālveida līnijas.

Kad zīmējums gatavs, audumu uzmanīgi ieklāj paplātē, lai tas vienmērīgi saskartos ar klīstera virsmu. Ar pirkstu galiem audumu viegli izlīdzina, raugoties, lai zem tā nebūtu gaisa burbuļu. Pēc dažām sekundēm audumu no paplātes izņem. Krāsa, kas bija uz klīstera virsmas, ir pieķērusies pie auduma.

Audumu novieto uz avīzes ar krāsaino pusi uz leju. Kad viena avīze kļūst mitra, audumu pārliek uz citas avīzes. Uz mitrajām avīzēm paliek klīsteris, bet uz auduma - krāsa. Nožuvušo audumu no kreisās puses nogludina ar gludekli. Ja nevēlas, lai audums būtu iecietināts, to siltā ūdenī izskalo. Kad audums izžuvis, to vēlreiz izgludina. Audums būs kļuvis mīkstāks.

IEVĒROT !

  Lai krāsa, plūstot uz klīstera virsmas, veidotu interesantākus zīmējumus, tai var pievienot spirtu.

 Marmorēt var kokvilnas, lina un arī zīda audumu – gan baltu, gan krāsainu. Krāsa labāk pieķeras pie kokvilnas auduma virsmas, bet zīmējums labāk izceļas uz balta pamata.

 Tā kā nokrāsojas tā auduma daļa, kas saskaras ar klīstera virsmu, labāk pirms krāsošanas sagriezt audumu paplātes lielumā.

 Ja pēc auduma izņemšanas uz paplātes paliek lieka krāsa, to likvidē, paplātē ieklājot avīzi. Krāsa pie tās pieķeras līdzīgi kā pie auduma.