No 5 zirņiem piešķiru

Īsti nesapratu, kāds šobrīd romāna galvenās varones Tildas vecums – 39 vai 46. Zināms tikai tas, ka viņa līdz pat šim vecumam izjutusi aizvainojumu pret savu māti. No sākuma tas bijis saistībā ar tēva prombūtni, bet pēc tam par to, ka astoņu vai deviņu gadu vecumā tika aizsūtīta uz internātskolu. Līdz pat mātes nāvei Tilda pārliecināta, ka māte viņu nav mīlējusi. Un te man rodas jautājums – vai tiešām tik ilgā laika posmā ne vienu reizi šie neatbildētie jautājumi vienai ar otru netika pārrunāti? Kā tas iespējams?

Pēc mātes nāves Tilda mātes dzīvoklī atrod vairākas dienasgrāmatas. Tā ir iespēja uzzināt kaut ko vairāk par mātes dzīvi un par viņas jūtām pret meitu.

Romānā viens pēc otra mijas tagadējās Tildas un septiņus, astoņus gadus vecās Tillijas stāstījums. Mani visvairāk sajūsmināja naivais bērna aprakstīto situāciju izklāsts. Ja tā būtu tikai bērniem domāta grāmata par Tilliju, piešķirtu augstāku novērtējumu, jo tieši šo sadaļu dēļ turpināju lasīt.

Tillija nav tāda kā citi bērni. Viņa redz to, ko citi neredz. Mirušos. Un viņa ar mirušajiem runā. Ja grāmatā tas tiek pasniegts kā meitenes īpašās spējas, es sliecos domāt, ka bērnības psihotraumu rezultātā Tillijai attīstījās šizofrēnija. Vēl viņai bija vairāki rituāli. Viens no tiem – sērkociņu aizdedzināšana. Kā viņa pati atzina, - “Daži cilvēki sevi savaino. Es dedzinu sērkociņus.”

Autore lasītājam līdz pat romāna beigām liek minēt, kurš no Tildas un Tillijas sarunu biedriem ir dzīvs un kurš ir iedomu jeb mirušais tēls.

Citāti

Turpinājums ...

Gaumīgs uzvedums ar teatrāli izspēlētām un izdziedātām dažādu žanru populārām dziesmām, ļaujot skatītājiem ar interesi un smaidu vērot uz skatuves notiekošo situāciju ainiņas.

No 5 zirņiem piešķiru

Kriminālromānā paralēli vijas divi stāsti, kas noslēgumā saplūst kopā. Notikumi risinās ar bagātīgiem mežiem klātajā un mazapdzīvotajā Ziemeļzviedrijas reģionā Norlandē. Wikipēdijā izlasīju, ka Norlande aizņem 59% no Zviedrijas teritorijas, taču tajā mitinās vien 12,8% iedzīvotāju.

Pirmais stāsts. Matemātikas skolotājs Lenni pirms trim gadiem agri no rīta atstāja septiņpadsmitgadīgo meitu Līnu vienu pašu Sudraba ceļa autobusa pieturā. Kopš tās dienas Līnu neviens vairs nav redzējis. Šī notikuma dēļ izjukusi arī vīrieša laulība. Vainas apziņas vadīts, Lenni jau trešo gadu gaišās vasaras naktis pavada bezmiegā, izbraukājot Sudraba ceļa pamestās un neapdzīvotās teritorijas, cerībā atrast meitu.

Otrais stāsts. Septiņpadsmitgadīgā Meja kopā ar māti pārceļas uz dzīvi Norlandes mežā pie vīrieša – ciemata īpatņa, ar kuru māte iepazinusies internetā. 

Lenni ar Meju satiekas rudenī, sākoties skolas mācībām, jo Lenni ir Mejas klases audzinātājs.

Stāstījums lēns. Katrā ziņā vienā dienā romānu nespētu izlasīt. Sadrumstaloju to uz vairākiem vakariem pirms gulētiešanas. 

Citāti

Turpinājums ...

Komēdijizrāde, kurā piedalās divi galvenie personāži.

Antonio vēlas paņemt kredītu, taču bankas direktors Gregorio, ieņēmis stingru profesionālu nostāju, atsaka, jo klients neatbilstot noteiktajām bankas prasībām. Taču Antonio, liekot lietā savu neatlaidību, izdomu un varētu pat teikt, ka nekaunību, mēģina Gregorio pārliecināt, ka kredītu viņam var uzticēt. Notiek nemitīga vārdu cīņa, pamazām bankas vadītāju iedzenot strupceļā un atklājot viņa vājo vietu.