No 5 zirņiem piešķiru

Pārdzīvojumi, kas saistīti ar attiecībām ģimenē, Meloriju emocionāli sagrāva. Šobrīd viņai 21 gads, un pēc ārstniecības kursa beigām jaunā sieviete jau pusotru gadu nelieto alkoholu un narkotikas. Viņa apzinās, ka “vissmagāk atveseļošanās laikā ir atklāt, ka vairs nevari uzticēties smadzenēm,” tāpēc arī turpmākais, kas ar viņu notiks, balansēs uz realitātes un nerealitātes robežas.

Pārsteiguma kārtā Melorija tiek pieņemta kādā ģimenē par piecus gadus veca puisēna Teda auklīti, un viņai šis darbs patīk. Melorija kļūst par Teda vienīgo draudzeni, kurai tiek uzticēti un dāvāti zīmējumi. Taču drīz vien Melorija pamana, ka bērnišķīgais naivums zīmējumos tiek aizstāts ar nežēlīgu brutalitāti. Viņai rodas bažas, ka kaut kādu svarīgu informāciju caur bērnu cenšas nodot pārdabiski spēki.

Trilleris tiem, kam patīk mistika un spiritisms. Nav īsti manā gaumē, taču, būdama vizuālās mākslas skolotāja, ar interesi aplūkoju zīmējumus. Tie šim daiļdarbam dod pievienoto vērtību.

Grāmatas beigās šķebinošs atrisinājums, kas saistīts ar seksualitātes tēmu. Pabeidzot lasīt grāmatu, pirmais, ko vēlējos noskaidrot, vai autoram ir tradicionāla ģimene un bērni.

No 5 zirņiem piešķiru

Lasot romānu, vietām saskatīju līdzību ar Bridžitu Džounsu (filma “Bridžitas Džounsas dienasgrāmata”) un arī ar sevi. Tas lika pasmaidīt.

Sūzana (45) jau kopš bērnības ierāvusies sevī un māk slēpt emocijas. Viņa sevi asociē ar feministi, jo dzīvo viena pati, ir “tēraudcieta, ar teflona pārklājumu un pilnībā kontrolē visus savas dzīves aspektus.” Sūzana uzskata, ka “feministe nekad labprātīgi nenonāks situācijā, kurā vīrietim ir iespējas viņu sāpināt”, tāpēc, neplānoti paliekot stāvoklī, kā ar nazi nogriež divpadsmit gadus ilgušās attiecības ar Ričardu, jo “attiecības ar pretējā dzimuma pārstāvjiem daudz neatšķiras no suņu apmācības, jābūt stingrai un neatlaidīgai.”

Tai pat laikā, kamēr Sūzana gaida savu pirmdzimto, viņa iesāk tiesas darbus ar brāli Edvardu (43) mammas atstātā testamenta sakarā. Edvards un Sūzana ir gana atšķirīgi, jo viens bērnībā ir mātes mīlēts un lolots, bet otrs – nē. Tas ir arī iemesls, kāpēc abi mūždien kašķējušies. Kaut arī Edvards ir divus gadus jaunāks par māsu, Sūzanas acīs viņš “emocionālās un psiholoģiskās attīstības ziņā atpaliek vismaz par gadiem trīsdesmit.” Viņš ir vājas gribas cilvēks, kas joprojām iestrēdzis pusaudža gados. Savukārt Edvards pārliecināts, ka Sūzana ir “kā melnais caurums, kurā pazūd viss prieks un jautrība.”

Līdz ar Sūzanas ķermeņa aprises pārmaiņām, pārmaiņas notiek arī Sūzanas uzskatos. Viņa sadraudzējas ar kaimiņieni Keitu un brāļa draugu Robu, un pamazām nomet savu ērkšķaino kaktusa “kažociņu”.

Citāti

Turpinājums ...

Izrāde notika Ogres sanatorijas ēkā, kurā pirms 15 un vairāk gadiem trīs reizes esmu dzīvojusi kopā ar saviem bērniem. Sēžot izremontētajā ēdamzālē (šobrīd – koncertzāle), kuras sienas un griestus apgleznojis Ansis Cīrulis, atmiņā atausa, kā šurp nācām ēst pieticīgo slimnīcas ēdienu. Laiks pagājis, bet bērnu klātbūtne lielajā ēkā joprojām jūtama.

…..

Kādā mazpilsētā ir sanatorija, pateicoties kurai pilsēta piedzīvo uzplaukumu. Pēc vairāku apmeklētāju saslimšanas ar tīfu, galvenais ārsts Tomass atklāj, ka izslavētais sanatorijas ūdens kaitīgs veselībai. Viņš pilsētas mēram, t.i., savam brālim Peteram iesaka pārbūvēt visu pilsētas kanalizācijas sistēmu. Peters ir pret, jo rekonstrukcijai būtu nepieciešami vairāki miljoni, kā arī sanatoriju nāktos vērt ciet uz vairākiem gadiem. Tas pasliktinātu vietējo iedzīvotāju dzīves līmeni, biznesu u.c. Visi pilsētas iedzīvotāji tiek sakūdīti pret ārstu, nodēvējot viņu par tautas ienaidnieku.

Izrāde skatītājiem uzdod jautājumus. Vai vienam pašam taisnības cīnītājam iespējams noturēties nesalauztam pret sabiedrības vairākumu? Vai ģimenes labklājības dēļ spētu mainīt taisnības nostāju par labu meliem vai klusēšanai?

Komēdija? Pārāk skaļi teikts. Ja filmas laikā tikai trīs vai četras reizes jāiesmejas, vēl tāls ceļš ejams līdz komēdijai.

Pēc noskatīšanās kopā ar dēlu gājām mājup spriezdami, kādu auditoriju ar šo filmu bija paredzēts uzrunāt – neprecētus vecpuišus vai pusaudžus? Un vēl - ja filmā notiek jebkāda darbība, tai jābūt ar tālejošu mērķi, kas vērsts uz varoņu izaugsmi, izmaiņām. Te bija notikumi, bez kuriem mierīgi varēja arī iztikt. Notikumi bez seguma. Arī filmas atrisinājums plāniem diegiem šūts. Nepārliecinošs.

Kluss, nosvērts, manā skatījumā nedaudz tizls biroja darbinieks Ralfs (35 gadi) jau gadu kopā ar Sofiju. Viss būtu labi, vienīgi viņam nav izveidojušās attiecības ar Sofijas trīspadsmit gadus veco dēlu Kārli. Ralfs piedāvā Kārlim doties laivas izbraucienā. Kad Kārlis atsakās, Ralfs viņu cenšas “iekārdināt” ar savu planšetdatoru, ko varētu iedot uz dažām dienām, lai paspēlētu datorspēli. (Nesaprotu, priekš kam puisim planšetdators un datorspēle, ja skatītājs redz, ka viņš aizraujas ar ģeogrāfiju, jo klausās ierakstus par minerāliem, māliem. Tad jau labāk piedāvātu kopīgi izpētīt un nofotografēt dažādus iežus, kas redzami upes stāvkrastos). Ralfa kolēģis (35) – vieglprātīgs, seksuāli uzbāzīgs vecpuisis komplektā ar savu klātbūtni piedāvā dzeltenu piepūšamo laivu, kas tiek nodēvēta par banānu. Tā visi trīs (varbūt autors vilka paralēles ar trīs vīriem laivā) – divi drūmi īgņas un viens “klauns” – dodas izbraucienā, kura laikā gadās dažādas ķibeles.

Un vēl. Skaņas kvalitāte, kā pēdējā laikā latviešu filmām novērots, slikta. Daļu teksta nemaz nevar sadzirdēt un saprast.