No 5 zirņiem piešķiru

Dzejoļu krājums ar humora piesitienu domāts bērniem (īpaši – zēniem), ko vērts izlasīt arī viņu vecākiem, jo lielākā daļa dzejoļu ir par attiecībām ģimenes locekļu starpā. Kad vakarā saviem lielajiem bērniem palasīju dažus man iepatikušos dzejoļus, abi atzina, ka pirms vairākiem gadiem par tēti – šoferi esot lasījuši CSDD izdotajā grāmatiņā “Ir labi būt labam”. Savukārt pēc dzejoļa “Pūpolu jēriņš” izlasīšanas, kur stāstīts, ka bērns ausī iebāž divus pūpoliņus, meita ar smaidu atcerējās savu bērnību, kad ziņkārības mākta, degunā iebāza mazu gliemežvāciņu.

Ļoti patika no zīmuļu skaidiņām veidotie ilustratīvie attēli. Tomēr ir viens neliels iebildums - ja grāmatai dots nosaukums “Tētis”, tad visos dzejoļos vairāk vai mazāk būtu jāpiemin tētis. Dažus dzejoļus es tomēr būtu likusi cita nosaukuma dzejoļu krājumā.

Lielāko daļu no gandrīz 200 izstādes darbiem sastāda portreti. Daudzi nekad iepriekš nav publiski eksponēti, jo nāk no politiķu un biznesmeņu privātkolekcijām.

Miervaldis Polis liek skatītājam samulst, radot ilūziju, ka gleznu rāmjos ievietotas īstas fotogrāfijas, nevis mākslas darbi. Šis iluzorais iespaids vienlīdz perfekti tiek panākts gan zīmuļu, gan krāsu tehnikās.

Precīzu nosaukumu neatceros, bet šķiet, ka "Lapa no mammas albuma".

Zīmēts ar zīmuļiem. Pat no dažu centimetru attāluma izskatās kā īsta albuma lapa.

Turpinājums ...

Iegādājoties tapetes, vienmēr nopērku lieku rulli ar domu, ka pēc dažiem gadiem noderēs sabojāto tapešu daļu atjaunošanai.