Gaumīgs uzvedums ar teatrāli izspēlētām un izdziedātām dažādu žanru populārām dziesmām, ļaujot skatītājiem ar interesi un smaidu vērot uz skatuves notiekošo situāciju ainiņas.

No 5 zirņiem piešķiru

Kriminālromānā paralēli vijas divi stāsti, kas noslēgumā saplūst kopā. Notikumi risinās ar bagātīgiem mežiem klātajā un mazapdzīvotajā Ziemeļzviedrijas reģionā Norlandē. Wikipēdijā izlasīju, ka Norlande aizņem 59% no Zviedrijas teritorijas, taču tajā mitinās vien 12,8% iedzīvotāju.

Pirmais stāsts. Matemātikas skolotājs Lenni pirms trim gadiem agri no rīta atstāja septiņpadsmitgadīgo meitu Līnu vienu pašu Sudraba ceļa autobusa pieturā. Kopš tās dienas Līnu neviens vairs nav redzējis. Šī notikuma dēļ izjukusi arī vīrieša laulība. Vainas apziņas vadīts, Lenni jau trešo gadu gaišās vasaras naktis pavada bezmiegā, izbraukājot Sudraba ceļa pamestās un neapdzīvotās teritorijas, cerībā atrast meitu.

Otrais stāsts. Septiņpadsmitgadīgā Meja kopā ar māti pārceļas uz dzīvi Norlandes mežā pie vīrieša – ciemata īpatņa, ar kuru māte iepazinusies internetā. 

Lenni ar Meju satiekas rudenī, sākoties skolas mācībām, jo Lenni ir Mejas klases audzinātājs.

Stāstījums lēns. Katrā ziņā vienā dienā romānu nespētu izlasīt. Sadrumstaloju to uz vairākiem vakariem pirms gulētiešanas. 

Citāti

Turpinājums ...

Komēdijizrāde, kurā piedalās divi galvenie personāži.

Antonio vēlas paņemt kredītu, taču bankas direktors Gregorio, ieņēmis stingru profesionālu nostāju, atsaka, jo klients neatbilstot noteiktajām bankas prasībām. Taču Antonio, liekot lietā savu neatlaidību, izdomu un varētu pat teikt, ka nekaunību, mēģina Gregorio pārliecināt, ka kredītu viņam var uzticēt. Notiek nemitīga vārdu cīņa, pamazām bankas vadītāju iedzenot strupceļā un atklājot viņa vājo vietu.  

Jūdžina O’Nīla autobiogrāfiska ģimenes drāma, par kuru pagājušā gadsimta 50-tajos gados saņemtas Tonija un Pulicera balvas.

Vienas dienas garumā – no rīta miglas līdz nakts miglai – skatītājs tiek iepazīstināts ar četru cilvēku ģimenes stāstu. Viņi it kā mīl viens otru, bet tai pat laikā nerodas pārliecība, ka lugas varoņi viens ar otru spējīgi līdz galam saprasties, jo gadi līdzi nesuši dzīves laikā iegūto sāpi, aizvainojumu un atkarību. Māte jūtas vientuļa. Tēvs nespēj pārvarēt skopumu. Jaunākais dēls – smagi slims, bet vecākais dēls – vecāku kaunatraips.

Aktierspēle laba, bet luga izstiepta par garu (3 stundas). Bija brīži, kad aizvēru acis un jutu, ka tūlīt, tūlīt iemigšu. Precīzi nezinu lugas vecumu (~70 gadi), taču, kaut gan tā skar mūžam aktuālo tēmu par ģimenes attiecībām, jūtama pagājušā gadsimta dvaša. Tagad ir citi laiki un cits dzīves temps, kaut jāatzīst, ka problēmas līdzīgas.